Ģimene

LAULĪBA

Latvijā ir atļautas laulības tikai sieviešu un vīriešu starpā. Abām personām jābūt sasniegušām 18 gadu vecumu. Taču izņēmumu gadījumā - ar vecāku vai aizbildņu piekrišanu - iespējams noslēgt laulību starp vienu pilngadīgu personu un otru cilvēku, kurš sasniedzis tikai 16 gadu vecumu.  Latvijā nav atļautas laulības starp radiniekiem taisnā līnijā, brāļiem ar māsām un pusbrāļiem ar pusmāsām.
 
Līdz 2013.gada 1.janvārim Latvijas likumdošana neļāva ārzemniekiem (gan Eiropas Savienības, gan citu valstu pilsoņiem), kuriem Latvijā izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, noslēgt laulību Latvijā ar citu ārzemnieku, kuram izsniegta termiņuzturēšanās atļauja. Taču šobrīd šādi ierobežojumi vairs nav spēkā un laulību Latvijā var noslēgt ikviens ārzemnieks, kurš ir tiesīgs uzturēties Latvijā.
 
Lai noslēgtu laulību, cilvēkiem jāiesniedz dzimtsarakstu nodaļai abu parakstīts iesniegums, uzrādot pases vai personas apliecības. Ja viena vai abas personas agrāk bijušas citā laulībā, bet šī informācija nav ieļauta Iedzīvotāju reģistrā, nepieciešams uzrādīt dokumentu, kas apliecina iepriekšējo laulību šķiršanu (bijušā laulātā miršanas apliecību, zvērināta notāra izsniegtu laulības šķiršanas apliecību, spēkā esošu tiesas spriedumu par laulības šķiršanu vai atzīšanu par neesošu, vai arī izrakstu no laulības šķiršanas reģistra). Ja viena no personām ir nepilngadīga, nepieciešama ar vecāku vai aizbildņu vai bāriņtiesas rakstveida atļauja. Ārzemniekam nepieciešams savā valstī izsniegts dokuments, ka cilvēkam nav šķēršļu laulības noslēgšanai.
 
Laulību var noslēgt:
  • Dzimtsarakstu nodaļas amatpersona dzimtsarakstu nodaļās,
  • Dzimtsarakstu nodaļas amatpersona citā vietā, kurā laulājamie nodrošina laulības noslēgšanai piemērotus un atbilstošus apstākļus, 
  • Garīdznieki tās konfesijas baznīcā, pie kuras pieder vismaz viens no laulātajiem. Papildus formālajām augstāk minētajām prasībām, katrā draudzē var būt atšķirīgi noteikumi, piemēram, par laulību noslēgšanu starp dažādu konfesiju pārstāvjiem, laulāto piederību konkrētajai draudzei un nepieciešamību iziet pirmslaulību kursus. Tāpēc par noteikumiem jāinteresējas pie izvēlētās draudzes mācītāja.
 
Laulība gan dzimtsarakstu nodaļā, gan baznīcā tiek reģistrēta latviešu valodā, bet pēc laulājamo lūguma izņēmuma gadījumos ceremonijā var tikt izmantota arī kāda svešvaloda.
 
Noslēdzot laulību, laulātie var:
  • paturēt katrs savu uzvārdu,
  • pieņemt otra laulātā uzvārdu,
  • pievienot savam uzvārdam otra laulātā uzvārdu, izņemot gadījumus, kad vienam no laulātajiem jau ir dubults uzvārds,
  • izveidot kopēju dubultu uzvārdu no abu laulāto pirmslaulības uzvārdiem.
Laulību apliecībā abu personu vārdi un uzvārdi tiek ierakstīti latviešu valodā. Ārzemnieka vārda un uzvārda oriģinālformu ieraksta ar latviešu valodas alfabēta burtiem, atbilstoši vārdu izrunai oriģinālvalodā un pievienojot arī rakstību oriģinālvalodā.
 
Par laulības noslēgšanai nepieciešamo iesniegumu un dokumentu pārbaudi jāmaksā noteikta valsts nodeva, taču papildus ir jārēķinās ar izdevumiem par laulības reģistrāciju un svinīgās ceremonijas organizēšanu. Tie atkarīgi no tās pašvaldības cenrāža, kurā strādā dzimtsarakstu nodaļa. Ja laulību vēlaties noslēgt baznīcā, arī tur var būt noteikta atsevišķa samaksa par laulību ceremonijas organizēšanu, bet var arī būt tradīcija, ka izmaksas sedz no ziedojumiem nenoteiktā apmērā.
 
Laulību var atzīt par neesošu, ja nav izpildīts kāds no augstāk minētajiem noteikumiem (laulāto personu vecums, radniecība, u.c.), kā arī, ja laulība noslēgta fiktīvi – bez nolūka izveidot ģimeni. Laulību iespējams arī apstrīdēt, ja viena no laulātajām personām laulībā devusies sodāmu draudu dēļ, piemēram, vardarbības piedraudējuma ietekmē.
 
Laulību var šķirt:
  • Tiesa, ja to prasa viens no laulātajiem, 
  • Notārs, ja to prasa abi laulātie.

Ja ir pamats uzskatīt, ka laulība ir noslēgta fiktīvi (lai saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijā) ārzemniekam var tikt atteikta uzturēšanās atļauja vai tās reģistrācija (atjaunošana), kā arī uzturēšanās atļauju var anulēt.
 
Ja aizdomas par fiktīvo laulību rodas par tādu laulību, kas starp trešās valsts pilsoni un Latvijas pilsoni tiek slēgta Latvijā, dzimtsarakstu nodaļu darbinieki par to informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Valsts robežsardzi, lai varētu veikt nepieciešamās pārbaudes. Lai secinātu, vai laulības ir fiktīvas, tiek veiktas dzīves vietas pārbaudes, intervijas ar laulātajiem, kā arī nepieciešamības gadījumā kaimiņu aptaujas. PMLP arī vērtē, vai trešās valsts pilsonis, kas slēdz laulības ar Latvijas pilsoni vai nepilsoni, nav pirms laulību noslēgšanas:

  • Nelikumīgi uzturējies valstī un saņēmis lēmumu par izraidīšanu,
  • Nesekmīgi mēģinājis saņemt uzturēšanās atļauju saistībā ar citu iemeslu.

Pārbaudes var tikt veiktas arī gadījumā, ja laulība starp Latvijas pilsoni un trešās valsts pilsoni ir noslēgta ārzemēs, un tad tiek kārtoti dokumenti uzturēšanās atļaujas iegūšanai Latvijā. 
 
Ja PMLP pieņem lēmumu neizsniegt uzturēšanās atļauju, to nepagarināt (nereģistrēt) vai anulēt, lēmumu var pārsūdzēt PMLP priekšniekam 30 dienu laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās dienas. PMLP priekšnieka lēmumu ir tiesības pārsūdzēt administratīvajā tiesā.

Atpakaļ