Integrācijas politika

Latvijā par integrācijas politiku atbild Kultūras ministrija. 

Kopā ar Kultūras ministriju saliedētas sabiedrības veidošanas procesā iesaistās arī Izglītības un zinātnes ministrija, Ārlietu ministrija, Labklājības ministrija, Vides un reģionālās attīstības ministrija, Iekšlietu ministrija, Aizsardzības ministrija un Sabiedrības integrācijas fonds, kā arī nevalstiskās organizācijas.

Integrācijas politikas nolūks ir radīt priekšnoteikumus, kuros Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja sadarboties kopīgu mērķu labā, veidojot sabiedrību, kurā ikviens jūtas droši un spēj attīstīt savus talantus, strādāt un mācīties, kopīgi radot bagātāku kultūras vidi. Sociālās saiknes, viedokļu apmaiņa un starpkultūru dialogs ir pamats kopā dzīvošanai. Integrācijas kontekstā būtiska loma ir valsts valodas zināšanām un kultūras tradīciju saglabāšanai kā Latvijā, tā arī diasporas mītnes zemēs.

Sabiedrības integrācijas politika ir viena no būtiskākajām valsts iekšpolitikas sastāvdaļām. Latvijas sabiedrība ir multietniska – tajā ir vairāk nekā 150 tautību pārstāvju. Latvija ir pievienojusies visiem galvenajiem starptautiskajiem cilvēktiesību instrumentiem, tostarp, 2005. gada maijā Saeima ratificēja Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Arī Latvijas Satversme garantē mazākumtautību tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras identitāti.

Būtiskākais politikas plānošanas dokuments integrācijas jomā ir 2011. gadā apstiprinātās Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas pamatnostādnes 2012. - 2018. gadam.

Integrācijas politikas virsmērķis ir stipra, saliedēta Latvijas tauta, nodrošinot tās vienojošā pamata - latviešu valodas, kultūras un nacionālās identitātes, eiropeisko demokrātisko vērtību, unikālās kultūrtelpas - saglabāšanu un bagātināšanos Latvijas nacionālas demokrātiskas valsts līdzsvarotai attīstībai. Pamatnostādnēs sabiedrības integrācija tiek skaidrota kā visu Latvijā dzīvojošo cilvēku iekļaušana sabiedrībā, neraugoties uz to nacionālo piederību un pašidentifikāciju.

Galvenie rīcības virzieni ir:

> pilsoniskās izglītības attīstīšana;

> pilsoniskās līdzdalības formu stiprināšana;

> sociāli atstumto grupu diskriminācijas mazināšana un to iekļaušanas sabiedrībā veicināšana;

> sabiedrisko mediju lomas palielināšana integrācijā, atbalstot daudzveidīgu, mūsdienīgu un kvalitatīvu žurnālistiku;

> latviešu valodas prasmju nostiprināšana mazākumtautību, nepilsoņu, jauno imigrantu un latviešu diasporas vidū.

No 2007.-2013.gadam Latvijā īstenoto projektu rezultātu pārskats<<

Atpakaļ
Konsultācijas Rīgā
+371 25565098, +371 28612120
Skype: PatverumsDM
Lāčplēša iela 75 - 9/10, Rīga
Konsultācijas reģionos
Latgale
+371 25723222
Kurzeme
+371 25719118
Vidzeme
+371 25719266
Zemgale
+371 25719588
Noderīgi

Pasākumu kalendārs
2017
Oktobris 
POTCPSSv
      
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31