Integrācijas politika

Latvijā par integrācijas politiku atbild Kultūras ministrija. 

Kopā ar Kultūras ministriju saliedētas sabiedrības veidošanas procesā iesaistās arī Izglītības un zinātnes ministrija, Ārlietu ministrija, Labklājības ministrija, Vides un reģionālās attīstības ministrija, Iekšlietu ministrija, Aizsardzības ministrija un Sabiedrības integrācijas fonds, kā arī nevalstiskās organizācijas.

Integrācijas politikas nolūks ir radīt priekšnoteikumus, kuros Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja sadarboties kopīgu mērķu labā, veidojot sabiedrību, kurā ikviens jūtas droši un spēj attīstīt savus talantus, strādāt un mācīties, kopīgi radot bagātāku kultūras vidi. Sociālās saiknes, viedokļu apmaiņa un starpkultūru dialogs ir pamats kopā dzīvošanai. Integrācijas kontekstā būtiska loma ir valsts valodas zināšanām un kultūras tradīciju saglabāšanai kā Latvijā, tā arī diasporas mītnes zemēs.

Sabiedrības integrācijas politika ir viena no būtiskākajām valsts iekšpolitikas sastāvdaļām. Latvijas sabiedrība ir multietniska – tajā ir vairāk nekā 150 tautību pārstāvju. Latvija ir pievienojusies visiem galvenajiem starptautiskajiem cilvēktiesību instrumentiem, tostarp, 2005. gada maijā Saeima ratificēja Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Arī Latvijas Satversme garantē mazākumtautību tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras identitāti.

Būtiskākais politikas plānošanas dokuments integrācijas jomā ir 2018. gadā apstiprinātais Nacionālās identitātes un sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plāns 2019.-2020.gadam. Šobrīd Kultūras ministrija veic izvērtējumu Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm 2012.-2018.gadam, kā arī izstrādā Sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam.

Integrācijas politikas virsmērķis ir stipra, saliedēta Latvijas tauta, nodrošinot tās vienojošā pamata - latviešu valodas, kultūras un nacionālās identitātes, eiropeisko demokrātisko vērtību, unikālās kultūrtelpas - saglabāšanu un bagātināšanos Latvijas nacionālas demokrātiskas valsts līdzsvarotai attīstībai. Pamatnostādnēs sabiedrības integrācija tiek skaidrota kā visu Latvijā dzīvojošo cilvēku iekļaušana sabiedrībā, neraugoties uz to nacionālo piederību un pašidentifikāciju.

Galvenie rīcības virzieni ir:

1)      Pilsoniskā sabiedrība un integrācija:

 Uzdevumi:

  • izglītot sabiedrību par pilsoniskās līdzdalības iespējām;
  • veicināt iedzīvotāju līdzdalību, nodrošinot ilgtspējīgus atbalsta mehānismus;
  • veicināt iecietību un sociāli atstumto grupu iekļaušanos sabiedrībā;

2)      Nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa:

Uzdevumi:

  • stiprināt latviešu valodas lietotprasmi;
  • nostiprināt nacionālo kultūrtelpu kā sabiedrību saliedējošo pamatu;
  • stiprināt piederības sajūtu Latvijai un vienotu vēsturisko vērtību apzināšanos;
  • veidot kvalitatīvu, demokrātisku informācijas telpu un palielināt mediju lomu integrācijā un nacionālās identitātes stiprināšanā;

3)      jaunas pieejas integrācijas politikas plānošanā, pārraudzībā un ieviešanā:

Uzdevumi:

  • nodrošināt datos balstītu politikas plānošanu;
  • nodrošināt inovatīvu integrācijas politikas plānošanas metožu izstrādi un pielietošanu.

No 2007.-2013.gadam Latvijā īstenoto projektu rezultātu pārskats<<

 


Atpakaļ
Konsultācijas Rīgā
+371 25565098 (I-V 9:00-17:00)
+371 28612120 (I-V 9:00-17:00)

+371 67898343 (I-V 9:00-20:00)
Skype: PatverumsDM
Lāčplēša iela 75 - 1 B, Rīga
Konsultācijas reģionos
Latgale
+371 25723222
Kurzeme
+371 25719118
Vidzeme
+371 25719266
Zemgale
+371 25719588
Noderīgi

Pasākumu kalendārs
2019
Jūnijs 
POTCPSSv
     
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
 
First Steps in Latvia First Steps in Latvia
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu.
Turpinot izmantot mūsu vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Vairāk šeit. OK