Kas ir un kas nav Islāms?

2016.12.15

Autors: Muhameds Giga*

Šobrīd  cilvēce pārdzīvo sarežģītu laiku, jo ir kļuvušas biežākas vardarbības un terorisma izpausmes, un atsevišķi cilvēki tās saista ar reliģiju, tostarp arī ar Islāmu. Patiesi, Dievišķais likums (Šariats) aicina mūs veicināt labus darbus un stāties pretī ļaunumam. Reliģiozitāte un dievbijība nav ekstrēmisms, cietsirdība, atpalicība vai fanātisms. Visaugstākais dāvā labklājību un veiksmi tiem, kuri ievēro Viņa Likumus, neatkarīgi no laika un cilvēka atrašanās vietas.

Šobrīd  cilvēce pārdzīvo sarežģītu laiku, jo ir kļuvušas biežākas vardarbības un terorisma izpausmes, un atsevišķi cilvēki tās saista ar reliģiju, tostarp arī ar Islāmu. Patiesi, Dievišķais likums (Šariats) aicina mūs veicināt labus darbus un stāties pretī ļaunumam. Reliģiozitāte un dievbijība nav ekstrēmisms, cietsirdība, atpalicība vai fanātisms. Visaugstākais dāvā labklājību un veiksmi tiem, kuri ievēro Viņa Likumus, neatkarīgi no laika un cilvēka atrašanās vietas.

Islāma reliģija vienmēr ir vērsusies pret terorismu un galējībām. To apliecina Pravieša Muhameda, lai miers ar Viņu, Hadīts (teiciens): „Vairieties no pārmērībām un galējībām reliģijā, jo daudzi pirms jums ir gājuši bojā galējību dēļ reliģijā.”

Ekstrēmisma un terorisma ideoloģija ir noteiktu cilvēku un grupējumu ideoloģija. Šie cilvēki un grupējumi izplata savu postošo ideoloģiju sabiedrībā, PAT JA PAŠI TIEŠI NEPIEDALĀS NOZIEGUMU IZPILDĒ, un melīgi uzdod savu kroplo, pretcilvēcisko ideoloģiju par īsteno Islāma mācību.

PATIESĪBA IR JĀSKAIDRO, diemžēl šobrīd ir ļoti maz cilvēku, kuri spētu atmaskot postošas, musinošas ideoloģijas, uz kurām balstās kļūdaina izpratne, kas noved pie meliem un vērtību aizvietošanas, atšķirību nonivelēšanās starp labo un ļauno, patiesību un maldiem reliģijas jautājumos. 

Pret Islāmu un musulmaņiem vērsts naidīgums pamatā ir balstīts uz virkni melīgu fatvu (autoritatīvs juridisks spriedums), kuras izstrādājuši VILTUS SLUDINĀTĀJI EKSTRĒMISMA IDEOLOĢIJAS PIEKRITĒJI. Tieši uz tām atsaucas pret Islāmu naidīgi noskaņoti cilvēki. Šīs fatvas kalpo par pamatu ekstrēmistiskām ideoloģijām un spēcīgi iespaido visu Islāma pasauli. Tas notiek uz tumsonības fona, turklāt teologu (Islāma zinātnieki) skaits, kuri dziļi iepazinuši patiesību, nav liels.

Ir godīgi zinātnieki, kuri dalījušies ar autentiskām zināšanām un pieredzi. Izcilākie Imāmi (vadītāji) „Ahlus-Sunnah Wal-Jama`ah (Pravieša Muhameda, lai miers ar Viņu, īstenās mācības piekritēji)”  ir sarakstījuši diženus darbus, kuros sniegtas skaidras atbildes un neapstrīdami pierādījumi pret maldīgajiem novirzieniem un sektām, kuras cenšas ieviest Islāmā Šariatam neatbilstošus jauninājumus, kuri kropļo tā būtību. KĀ TEICIS VIENS NO ŠIEM IMĀMIEM BADRUDDIN AZ-ZARKASHI GRĀMATĀ „Tasnif al-Masami”: „Patiesi, TAISNĪGO IMĀMU sūtība ir stāties pretī tiem, kuri izplata maldus un ievieš Reliģijas postulātiem neatbilstošus jauninājumus". 

MŪSDIENĀS EKSTRĒMISTI IZMANTO RELIĢIJU VIENKĀRŠU CILVĒKU MALDINĀŠANAI, jo īpaši vāju un nezinošu cilvēku. Pēdējās desmitgadēs reliģiskā ziņā izglītotu cilvēku skaits pasaulē ir ievērojami sarucis, UN ĪSTENUS GARĪGOS APGAISMOTĀJUS "NOMAINĪJUŠI" ĪPAŠI APMĀCĪTI SEKTU SLUDINĀTĀJI. CILVĒKIEM, KURI ALKST APGŪT ZINĀŠANAS PAR ISLĀMU UN NESPĒJ ATŠĶIRT PATIESU INFORMĀCIJU NO SEKTANTU IZDOMĀJUMIEM, ekstrēmistu organizācijas un teroristi iedveš galējus uzskatus un nostādnes, kā rezultātā cilvēki masveidā pieslienas šādām organizācijām un kļūst par teroristiem.

Kā rīkoties šādā situācijā?

Ir iespējams stāties pretī ekstrēmistu ideoloģiskajam spiedienam, kas šķeļ un rada jukas musulmaņu kopienā. Taču, lai šāda pretimstāvēšana būtu sekmīga, jādarbojas divos virzienos vienlaicīgi:
• pirmkārt, jāsniedz cilvēkiem patiesas zināšanas par ISLĀMA reliģiju *, kuras bijīgi saglabājušas iepriekšējās ticīgo paaudzes;
• otrkārt, jābrīdina par maldīgām nostādnēm, kuras propagandē dažādas sektas, tostarp tās, kuras sevi dēvē par Islāma centriem un organizācijām.

TIKAI VIENOTI MĒS VARAM STĀTIES PRETĪ UN PIEVEIKT TĀDU PARĀDĪBU KĀ TERORISMS, NO KURA ŠOBRĪD CIEŠ VISA PASAULES SABIEDRĪBA.

*Islāms ir arābu termins, kas tiek izmantots kā reliģijas nosaukums, kuru praktizēja visi Dieva Pravieši un Vēstneši. Islāms ir ticība Vienīgajam Dievam, tā pielūgšana atbilstoši Šariatam (t.i. Dievišķajam likumam).

Islāms nav jauna reliģija: visiem Praviešiem un Vēstnešiem bija viena Ticība, viena pārliecības, viņi visi aicināja cilvēkus ticēt Vienīgajam Dievam un ievērot Viņa Likumus, tātad aicināja cilvēkus kļūt par islamticīgajiem. Islāms ir arī Eņģeļu reliģija, kuru tie piekopa, pirms tika radīti cilvēki.

Pravieši un Vēstneši nāca no dažādām tautām. Tā kā pēdējais Pravietis bija arābs, šobrīd pasaulē ir plaši izplatīti tādi reliģiskie termini arābu valodā kā "„halal” (atļauts), „haram” (aizliegts), „Islāms” (padevība Vienīgajam Dievam), „Šariats” (Dievišķais likums) u.c.

Musulmaņi tic Allāham. Allāhs ir Visaugstākā vārds un tas gan arābu, gan citās valodās nozīmē „Dievs”. Diemžēl ir cilvēki, kuri izrunā vārdu „Allāhs”, bet neizprot tā būtību un tic kam citam, ko dēvē par Dievu.

Musulmaņi atzīst un tic tam, ka Dievs ir Vienīgais Radītājs un Viņš ir radījis visu. Ko nozīmē „Dieva radīts”? Tas nozīmē, ka sākumā nebija nekas, tikai Dievs, bet Viņš pastāvēja un Viņa pastāvēšana ir mūžīga, tai nav sākuma.

Allāhs nelīdzinās tam, ko Viņš ir radījis. Viņš atšķiras no visa pēc Būtības, Atribūtiem un Darbiem. Radītājs nelīdzinās nekam, ko mēs spējam iedomāties. Tam tic musulmaņi. Musulmaņi saka, ka Dievam nekas nav vajadzīgs, kas Viņš nekur neatrodas, neaizņem kādu vietu, jo ir pastāvējis pirms visa, kas ticis radīts, un pēc visa radīšanas pastāv nemainīgs, nepārejot no viena esības stāvokļa citā. Dievs nelīdzinās nekam no radītā.

Par Praviešiem musulmaņi izsakās šādi: musulmaņi nešauboties tic visiem Praviešiem, sākot ar Pravieti Ādamu un beidzot ar Pravieti Muhamedu, lai miers ar Viņiem, tostarp Praviešiem Musam (Mozus) un Isam (Jēzus), Ibrahīmam (Ābrams), Nuham (Noass) un visiem pārējiem. Kopā Dievs ir sūtījis aptuveni 124 tūkstošus Praviešu.

Musulmaņu pienākums ir mīlēt un ticēt visiem Praviešiem. Musulmaņi saka: „Isus, Merjamas dēls”, bet latviski tas būs „Jēzus, Marijas dēls”, un attiecīgi runa ir par vienu un to pašu cilvēku. Tas pats attiecas arī uz citiem Praviešiem, piemēram: Musa – Mozus, Ibrahīms – Ābrams, Nuhs – Noass utt.

Pravieši sludināja ticību Vienīgajam Dievam, Viņi visi bija musulmaņi pēc Ticības. Vienīgā atšķirība ir tā, ka dažādos laikos pastāvēja atšķirīgi Šariati (Dievišķie likumi), un ticīgajiem bija jāievēro sava laika Likumi. Visi musulmaņi tic, ka Ādams un Hava (Ieva), lai miers ar Viņiem, bija pirmie cilvēki un visi pārējie ir viņu bērni, pēcteči. Pravietim Ādamam Allāhs deva Šariatu (Likumus), kuri bija spēkā tajā laikā. Ierodoties jauniem Vēstnešiem, Dieva likumi, kuri noteica rituālus, varēja mainīties (piemēram, mainījās obligāto lūgšanu (salāhu) skaits dienā, mainījās ar gavēni, laulāšanos saistīti, kā arī citi jautājumi). Jāmin tas, ka daži likumi saglabājas nemainīgi visos laikos, piemēram: nenogalināt, nezagt, nekrāpties, nepārkāpt laulību. Taču, ja runa ir par ticību, neraugoties uz to, ka dažādos laikos tika sūtīti dažādi Pravieši, Viņi visi aicināja cilvēkus ticēt Vienīgajam Dievam.

Pravietis Muhameds, lai miers ar Viņu, ir teicis: „Vislabākie vārdi, kurus esmu teicis es un visi Pravieši pirms manis, ir: „lā ilāha illā llāh” („Nav cita dieva kā Vienīgais Dievs”)”.

Musulmaņi, kuri dzīvoja Pravieša Musas (Mozus) laikā, lai miers ar Viņu, atzīstot visus iepriekšējos Praviešus, sacīja: „lā ilāha illā llāh wa Musa rasūlu llāh” („Nav cita Dieva kā Vienīgais Dievs, un Mozus ir Viņa Vēstnesis”). Pravieša Isas (Jēzus) laikā, lai miers ar Viņu, ticīgie sacīja: „lā ilāha illā llāh wa isa rasūlu llāh” („Nav cita Dieva kā Vienīgais Dievs, un Isa ir Viņa Vēstnesis”). Mēs atzīstam un mīlam visus Praviešus pirms Muhameda, lai miers ar Viņiem, un sakām: „lā ilāha illā llāh wa Muḥammadun rasūlu llāh” („Nav cita Dieva kā Vienīgais Dievs, un Muhameds ir Viņa Vēstnesis”)! Tas, kurš netic un nemīl kaut vienu no Praviešiem, nav musulmanis. Ja kāds saka, ka tic Vienīgajam Dievam un visiem Praviešiem, taču vēlas dzīvot pēc Pravieša Ādama Likuma, tas mūsdienās nav pieņemami: mūsdienās darbojas cits Dievišķais likums, tāpēc tam, kurš tic Vienīgajam Dievam, jāievēro Dieva pēdējā Vēstneša Pravieša Muhameda Šariats, citādi viņš noliedz Visaugstākā dotos Likumus. 

Tas, kurš patiesi no sirds ir noticējis un noskaitījis: „Nav cita Dieva kā Vienīgais Dievs, un Muhameds ir Viņa vēstnesis,” vai citus vārdus ar tādu pašu jēgu, kļūst par musulmani.

Visi Pravieši ir sludinājuši, ka pienāks Pasaules Gals, kad katram būs jāatbild par saviem darbiem, vārdiem un uzskatiem, kā arī vēstījuši cilvēkiem, ka pastāv Paradīze un elle. Mēs nezinām, kad cilvēks nomirs: iespējams, tas notiks pēc gada, bet varbūt pēc minūtes. Var gadīties, ka cilvēks nomirst neticīgs un uz mūžīgiem laikiem nonāk ellē. Tāpēc ikvienam ir jārūpējas par savas Ticības saglabāšanu līdz mūža galam, jāmirst ar Ticību, lai uz mūžiem nonāktu Paradīzē.

Informāciju sagatavoja biedrība "Kultūras un izglītības centrs "Miras"". Viedoklis tapis pēc projekta "Informācijas centrs imigrantiem" iniciatīvas. Projekts tiek īstenots Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līgums Nr. PMIF/12/2016/1/1.

Atpakaļ
Konsultācijas Rīgā
+371 25565098, +371 28612120
Skype: PatverumsDM
Lāčplēša iela 75 - 9/10, Rīga
Konsultācijas reģionos
Latgale
+371 25723222
Kurzeme
+371 25719118
Vidzeme
+371 25719266
Zemgale
+371 25719588
Noderīgi

Pasākumu kalendārs
2017
Oktobris 
POTCPSSv
      
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31