Konferenču materiāli

Konferencē iepazīstina ar Eiropas valstu pieredzi integrācijas jomā

2017.12.12

2017. gada 8. decembrī biedrība “Patvērums “Drošā māja”” organizēja starptautisku konferenci “Kā notiek imigrantu integrācija vietējā līmenī? Pieredze un labās prakses Eiropas valstīs”. Tās mērķis bija uzzināt kā integrācijas procesi notiek dažādās Eiropas valstīs – Lietuvā, Norvēģijā, Francijā, Somijā un Moldovā. Konferencē piedalījās dažādu jomu speciālisti, kas strādā, vai arī nākotnē varētu strādāt ar trešo valstu pilsoņiem, tai skaitā ar bēgļiem un patvēruma meklētājiem.

Ar konferencē sniegto informāciju aicinām iepazīties pievienotajās prezentācijās:

Mr. Ohene Aboagye, Integrācijas un dažādības direktorāta reģionālais direktors, Norvēģija/ Regional Director, the Directorate of Integration and Diversity (IMDi), Norway

Prezentācija: Norvēģijas pieredze imigrantu integrācijā valsts un pašvaldību līmenī/The integration of migrants at the state and local level – experience of Norway 

Dr. Karolis Žibas, Lietuvas Sociālo pētījumu centra pētnieks, Lietuva/Researcher at the Lithuanian Social Research Centre (Institute for Ethnic Studies) and Vytautas Magnus University (Centre for Demographic Research), founder of independent think tank “Diversity Development Group”, Lithuania

Prezentācija: Imigrantu integrācija Lietuvā no nevalstisko organizāciju skatu punkta/The integration of migrants in Lithuania at the local level – perspective of the civil society actor

Ms. Jenni Lemercier, Espo pilsētas Imigrantu centra vecākā sociālā darbiniece, Somija/Senior Social Worker, the Immigration Services of the city of Espoo, Finland 

Prezentācija: Imigrantu integrācija Somijā pašvaldību skatījumā/The integration of migrants in Finland from the municipality perspective 

Ms. Tatiana Ciumaș, Iekšlietu ministrijas Migrācijas un patvēruma biroja Integrācijas nodaļas vadītāja, Moldova/Head of Integration Unit of the Bureau of Migration and Asylum under the Ministry of Internal Affairs, the Republic of Moldova 

Prezentācija: Imigrantu integrācija Moldovā valsts un pašvaldību līmenī – valsts institūcijas skatījumā/The integration of migrants in the Republic of Moldova at the local and state level – perspective of the national migration authority

Ms. Cathy Le Goff, nevalstiskās organziācijas “Solidarité Laȉque” pārstāve, Francija/representative of the asociation “Solidarité Laȉque” France

Prezentācija: Imigrantu integrācija – Francijas pieredze: nevalstiskās organizācijas “Solidarité Laȉque” aktivitātes un labās prakses piemēri/ Integration of migrants - the French experience: activity of the association “Solidarité Laȉque” and examples of good practices

Konferences organizēšanā lielu atbalstu sniedza Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja pārstāvji. 
 
Konference tikarīkota projektu "Informācijas centrs imigrantiem" (Nr. PMIF/12/2016/1/1) un "Starpkultūru komunikācija un imigrantu integrācija caur jaunām darba metodēm" (Nr.NPAD-2015/10274) ietvaros. "Informācijas centrs imigrantiem" tiek īstenots Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros un to līdzfinansē Eiropas Savienība.

 

Sekmīgākai imigrantu integrācijai nepieciešama jomas speciālistu kompetenta izglītošana un aktīvāka pieredzes apmaiņa

2017.05.16

2017. gada 12. maijā Rīgā, viesnīcā “Konventa Sēta”, notika starptautiska konference “Formālā un neformālā izglītība imigrantu integrācijā”, ko rīkoja biedrība „Patvērums „Drošā māja””. Imigranti ir klātesoši visos Latvijas izglītības sistēmas līmeņos - no bērnudārza līdz pat doktorantūrai. Konferences mērķis bija izvērtēt - vai Latvijas izglītības sistēma ir tam pilnībā gatava, vai imigrantu vajadzības ir pietiekami apzinātas,  un vai Latvijā pietiekamā apjomā un kvalitātē sagatavo speciālistus darbam ar šo klientu grupu.

Konferences darba kārtībā bija divi apjomīgi plenārsēdes referāti un divas paralēlas diskusiju sekcijas. Izglītojošo pasākumu atklāja Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Solvita Vēvere, savā uzrunā akcentējot latviešu valodas apguves un izglītības nozīmi visu vecumu imigrantu veiksmīgai sociāli ekonomiskai iekļaušanai Latvijas sabiedrībā.

Ar pirmo plenārsēdes referātu “Migrantu integrācija un izglītība: starptautiskās prasības, EDSO saistības un izaicinājumi” klātesošos iepazīstināja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja padomnieks migrācijas un brīvas pārvietošanās jautājumos Juris Gromovs*.  Viņš iezīmēja Latvijas imigrācijas situāciju EDSO dalībvalstu kopainā, kā arī izvērsti raksturoja vairākus Latvijai saistošus tiesību aktus, kas garantē  izglītības nodrošināšanu imigrantiem un dalībvalstu speciālo politiku migrantu izglītības problēmu risināšanai.

Otru plenārsēdes referātu lasīja Londonas Universitātes Koledžas (University College London) Izglītības pētniecības institūta vadošā pētniece Olga Cara**. Savā referātā „Mācamies kopā: imigrantu ģimeņu izglītības programmas” O.Cara vispirms raksturoja Lielbritānijas izglītības sistēmu un imigrāciju uz Lielbritāniju, kā arī vēsturiskās perspektīvas (asimilāciju, multikulturālismu u.c.). Galvenās problēmas, ar ko sastopas imigranti un kas traucē pilvērtīgi iekļauties jaunās mītnes zemes sabiedrībā, viņasprāt, ir zemas valodu prasmes, kultūras un materiālā deprivācija, aizspriedumi un diskriminācija. Lielbritānijā ir izstrādāti vairāki veiksmīgi izglītības modeļi un metodes, kuru pamatā ir princips, ka vecāki mācās kopā ar saviem bērniem jeb „ģimenes izglītības modelis”. Šajā stratēģijā izglītošanās un integrācija ir viena procesa divas puses.

Kvalificētu speciālistu trūkumu darbam ar imigrantiem atzīmēja gan Juris Gromovs, gan Olga Cara, un tas jāatzīst par vienu no galvenajiem šķēršļiem veiksmīgai imigrantu integrācijai arī Latvijā.

Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” darbinieku novērojumi liecina, ka visakūtākais speciālistu trūkums vērojams tieši tajās jomās, kur darbam ar imigrantiem nepieciešamas īpašas prasmes.  Problemātiskās jomas ir (1) pedagogu sagatavošana darbam daudzkultūru vidē un (2) sociālo darbinieku un sociālo mentoru, plašākā nozīmē - sociālās drošības un labklājības jomu profesionāļu sagatavošana darbam ar imigrantiem, īpaši bēgļiem un patvēruma meklētājiem. Tāpēc pēcpusdienā konferences darbs tika organizēts divās sekcijās.

Sekcijā „Izglītības darbinieku sagatavošana darbam multikulturālā vidē – iespējas un izaicinājumi” savā praktiskajā pieredzē un ieteikumos dalījās pedagoģijas doktores Liesma Ose un Ērika Pičukāne. Viņu referātiem sekoja diskusija, kurā aktīvi iesaistījās klausītāji. Dalībnieki atzina, ka situācijas uzlabošanai nepieciešami gan institucionāli risinājumi, gan imigrantu izglītošanā iesaistīto speciālistu aktīvāka pašorganizēšanās un jau esošo resursu prasmīgāka izmantošana un pieredzes apmaiņa.

Sekcijā „Sociālo darbinieku izglītošana darbam ar imigrantiem, bēgļiem un patvēruma meklētājiem, izmantojot jaunas neformālās darba metodes” arī bija iekļautas divas prezentācijas, ko sniedza Baltijas Starptautiskās akadēmijas studiju virziena „Sociālā labklājība” vadītāja Andra Mite un juriste un sociālā darba maģistre Inga Liepa-Meiere, ar prezentācijām sekojošu diskusijuSekcijas diskusijas vadītāja Sandra Zalcmane norādīja, ka svarīgi ir iegūt labu pamatizglītību sociālajā darbā, uz kuras būvēt jau specifiskas zināšanas un prasmes darbā ar dažādām mērķa grupām. Diskusiju dalībnieki atzina, ka nozīmīga loma ir sociālās institūcijas vadītājam, kuram, kā rāda Latvijas situācija, ne vienmēr ir sociālā darba izglītība. Tas samazina izpratni par sociālā darba būtību – vajadzību būt gatavam risināt dažādas sociālās situācijas dažādām mērķa grupām, tai skaitā bēgļiem. Ir skaidrs, ka tieši institūcijas vadītājs ir tas, kurš lemj par darbinieku izglītošanu. Dalībnieki secināja, ka noteiktam amatam tomēr būtu nosakāms konkrēts izglītības līmenis un kvalifikācija.

Apkopojot sekcijā runāto, S.Zalcmane uzsvēra, ka tieši sociāliem darbiniekiem visbiežāk nākas pirmajiem tikties ar personām, kuras ārpus savas mītnes zemes ir nokļuvušas sarežģītā situācijā un kurām ir jāsniedz atbalsts, tāpēc ļoti svarīgi ir sekot līdzi dažādu metožu – gan formālu, gan neformālo – izmantošanai savās praksēs. Sociālajai sistēmai jābūt nevis statiskai, bet ar iespējām to pielāgot konkrētās situācijās.

Dalībnieki tika iepazīstināti ar rokasgrāmatu „Starpkultūru komunikācija un imigrantu integrācija caur jaunām darba metodēm”, kurā apkopotas dažādas neformālās metodes, kas varētu tikt lietotas arī sociālā darba praksē.

Konference tika rīkota projektu "Informācijas centrs imigrantiem" (Nr. PMIF/12/2016/1/1) un "Starpkultūru komunikācija un imigrantu integrācija caur jaunām darba metodēm" (Nr.NPAD-2015/10274) ietvaros. "Informācijas centrs imigrantiem" tiek īstenots Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros, un to līdzfinansē Eiropas Savienība. 

* J.Gromovs ir viens no pieredzes bagātākajiem Latvijas pārstāvjiem Eiropas Padomes Eiropas migrācijas komitejā, darbojas kā Eiropas Padomes ekspertu komitejas par studentu migrantu juridisko statusu līdzpriekšsēdētājs un Eiropas Padomes Komitejas migrācijas stratēģijas ieviešanai līdzpriekšsēdētājs, ir arī vairāku zinātnisku publikāciju autors.

** O.Cara ir dzimusi Latvijā, ieguvusi izglītību socioloģijā un antropoloģijā. Savu doktora grādu viņa aizstāvēja Londonas Universitātes Koledžā, pētot krievvalodīgo bērnu identitāti Latvijas bilingvālās izglītības kontekstā. O.Caras pētnieciskās intereses saistās ar etnicitāti, migrāciju un to saistību ar izglītības procesiem, kā arī pamatprasmju attīstību, starppaaudžu prasmju nodošanu un ģimenes izglītības programmām integrācijas kontekstā. Viņa ir eksperte komplicēto administratīvo datu bāžu izmantošanā izglītības pētījumos un jaukto metožu izmantošanā sociālajos pētījumos.

 

Konferencē diskutē par migrācijas tēmas atspoguļošanu medijos

2016.12.09

Lai dalītos pieredzē par bēgļu krīzes un integrācijas jautājumu atspoguļošanu Zviedrijā un Latvijā, kā arī veidotu sabiedrības izpratni par bēgļu krīzes ietekmi Latvijā, šā gada 2.decembrī biedrība “Patvērums “Drošā māja”” projekta “Informācijas centrs imigrantiem” ietvaros rīkoja starptautisku konferenci “Migrācija medijos: fakts, vēstījums, uztvere”. Pasākums pulcēja kopumā 100 dažādu jomu speciālistus no valsts, nevalstiskajām organizācijām, studentus, masu mediju pārstāvjus un citus interesentus.

Konferences ievadrunā Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis uzsvēra sabiedrības un mediju mijiedarbības aspektus, kā arī minēja Latvijas likumdošanā sabiedrisko mediju pleciem uzlikto pienākumu sabiedrības integrēšanā. “Sabiedriskā pasūtījuma tiesiskais regulējums paredz, ka mediji ir ne tikai sabiedrības rezonēšanas telpa. Latvijas likumdevējs ir gājis tālāk un – līdzīgi mums radniecisko demokrātisko sabiedrību risinājumiem - ir devis sabiedriskajiem medijiem sabiedrības integrēšanas uzdevumu. Tāpat attiecīgā tiesību norma paredz pienākumu sabiedriskajiem medijiem „veicināt dažādu sabiedrības grupu pārstāvju līdzdalību programmu un satura veidošanā”, kā arī „paredzēt raidījumus mazākumgrupām. Šādi likumā paredzēti mediju darba uzdevumi uzliek milzu atbildības nastu šo mediju satura veidotājiem – žurnālistiem un redaktoriem”. Viņš arī norādīja, ka Kultūras ministrijai, plašās profesionāļu darba grupās pusotra gada garumā strādājot pie nule Ministru kabineta apstiprinātajām Mediju politikas vadlīnijām, ir cita starpā nācies secināt, ka mediju profesionālā kvalitāte, ētikas standartu iedibināšana un mediju profesionāļu izglītība ir būtiski prioritāri virzieni, kur nepieciešama aktīva valsts politiskā rīcība. R.Putnis informēja, ka līdz 2018.gadam ir paredzēts izstrādāt jaunu sabiedrisko mediju pārvaldību ar institucionalizētu kvalitātes vadību un atbildīguma nodrošināšanu. “Raugoties nākotnē, ņemos prognozēt, ka mediju vide noteikti nekļūs vienkāršāka, tāpēc tāda veida sarunas kā šodien ir ļoti būtiskas un nepieciešamas”.

Balstoties uz “Patvērums “Drošā māja”” ilggadējo praktisko pieredzi darbā ar trešo valstu pilsoņiem, biedrības vadītāja Sandra Zalcmane pauda viedokli, ka izteiktais vairums Latvijas iedzīvotāju nekad nav saskārušies ar imigrantiem reālajā dzīvē, līdz ar to viņu viedokli, dažkārt nedrošību vai pat bailes, galvenokārt veido mediji. Jo īpaši šobrīd mediju loma šīs tematikas atspoguļošanā ir nozīmīgāka nekā jebkad. Tāpat viņasprāt bieži vien dokumentālais fakts, mediju vēstījums un auditorijas uztvere nav simetriski. 

Konferences uzmanības lokā bija praktiskais mediju darbs, atspoguļojot un analizējot ar migrāciju saistītos jautājumus. Tēmas problēmjautājumi tika aplūkoti arī akadēmiskā perspektīvā, bet žurnālists un dokumentālo filmu veidotājs Sandijs Semjonovs dalījās pieredzē, strādājot pasaules “karstajos punktos”- Somālijā, Afganistānā un citur.

Maja Dahl, zviedru koncerna Arena Ide pārstāve savā plenārsēdes referātā vispirms sniedza ieskatu Zviedrijas plašsaziņas līdzekļu sistēmā, kā arī raksturoja alternatīvo interneta mediju pasauli, kas bieži pauž rasistiskus viedokļus tieši imigrācijas aspektā. Tāpat referente raksturoja Zviedrijas mediju ētikas pamatprincipus. Otra referāta daļa bija veltīta imigrācijai Zviedrijā, kur tāpat kā citur Eiropā, pēdējos gados strauji pieaudzis patvēruma meklētāju skaits, ko daudzi zviedri uztver kā sociālu apdraudējumu. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka lielākā daļa zviedru uzskata, ka mediji slēpj patiesību par imigrācijas apjomu un arī noklusē imigrantu pastrādāto noziegumu patieso statistiku. Publikāciju kontentanalīze savukārt liecina, ka izplatītākā medijos ir neitrāla perspektīva, turklāt atlikušajā daļā negatīva attieksme pret imigrantiem izteikti dominē pār pozitīvu imigrantu atspoguļojumu. Negatīva attieksme laika gaitā kļūst biežāka, savukārt neitrāla – samazinās. Tāpat Zviedrijas mediju interese par “bēgļu krīzi” citviet ir niecīga – tā tiek uztverta gandrīz tikai kā Zviedrijas problēma. Pagājušā gada oktobrī Zviedrijas politiķi vienojās noteikt stingrākas imigrācijas prasības, pastiprināt robežkontroli un ierobežot imigrantu ģimeņu apvienošanos. Mediji šos likumu grozījumus ir plaši atspoguļojuši un lielākoties - nekritiski atbalsta. Pašu imigrantu balss plašsaziņas līdzekļos praktiski neizskan. Prezentācija<<

Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Ilva Skulte savā prezentācijā aplūkoja galvenos ar migrācijas atspoguļošanu saistītos mediju problēmjautājumus, tādos aspektos, kā publiskojamo ziņu atlase, lietotās terminoloģijas izvēle, ziņu rāmējums – virsrakstu un ilustratīvā materiāla atlase un noformējums, žurnālistu un ekspertu emociju paušana, savas ideoloģiskās pozīcijas godprātīga atzīšana, un komentētāju un intervēto ekspertu izvēle. Prezentācija<<

Konferenci noslēdza referentu paneļdiskusija, ko vadīja Roberts Putnis. Eksperti dalījās pārdomās par sava darba jēgu, mediju atbildību un to, vai žurnālistam iespējams un arī vajadzīgs distancēties no sava veidotā materiāla varoņiem.

Projekts "Informācijas centrs imigrantiem" tiek īstenots Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līgums Nr. PMIF/12/2016/1/1. 

 

Atpakaļ
Konsultācijas Rīgā
+371 25565098, +371 28612120
+371 67898343 (I - V 9:00 - 20:00)
Skype: PatverumsDM
Lāčplēša iela 75 - 1 B, Rīga
Konsultācijas reģionos
Latgale
+371 25723222
Kurzeme
+371 25719118
Vidzeme
+371 25719266
Zemgale
+371 25719588
Noderīgi

Pasākumu kalendārs
2018
Decembris 
POTCPSSv
     
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
      
 
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu.
Turpinot izmantot mūsu vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Vairāk šeit. OK