Mira Tsargand. Migrantu cilvēktiesības Latvijā — vai tās tiek īstenotas pilnībā? 27.12.2013

Mira Tsargand, 
Socialo zinātņu maģistre  vadibzinātnēs 

Mūsdienās pasaule strauji mainās un cilvēku migrācijas plūsma pasaulē ir haotiska un neparedzama, ko ietekmē globalizācija un to raksturojošā un pastiprinošā ekonomiskā attīstība krīzes, kari un dabas katastrofas utt.. Šobrīd cilvēki ārvalstīs dzīvo vairāk nekā jebkad agrāk. Piemēram, 2013. gadā 232 miljoni cilvēku jeb 3,2% no pasaules iedzīvotājiem bija starptautiskie migranti, salīdzinājumā ar 175 miljoniem 2000. gadā un 154 miljoniem 1990. gadā[1]. Migrācija skar visus kontinentus, un mūsdienās daudzas valstis vienlaicīgi ir gan migrantu izcelsmes, gan tranzīta un uzturēšanās valstis. Daudzi migranti pārvietojas starp attīstības valstīm, apmēram 40% no pasaules kopējā migrantu skaita pārceļas uz kaimiņvalstīm, jo tām ir daudz kopīga kultūras un citās jomās.

Lai gan mēs dzīvojam globālās attīstības laikmetā, kad cilvēktiesības tiek respektētas, migrantu cilvēktiesības bieži vien tiek pārkāptas. Dažādas migrantu grupas, piemēram, mājstrādnieki, darba imigranti un zemas kvalifikācijas darba imigranti ir iesaistītas cilvēktirdzniecībā un piespiedu darbā visā pasaulē. Samērā bieži migranti saskaras ar diskrimināciju, rasismu, kā arī ar grūtībām īstenot savas tiesības uz veselību, pienācīgu mājokli, pienācīgu samaksu, un īstenot savas sociālās, politiskās un kultūras tiesības. Tomēr, aplūkojot migrācijas jautājumus no cilvēktiesību skatpunkta, īpaša uzmanība tiek pievērsta sociāli atstumtu un nelabvēlīgā situācijā esošajām migrantu grupām. Šāda pieeja nodrošina, ka migranti valstu rīcības plānos un stratēģijās tiek iekļauti kā atsevišķa grupa, piemēram, sociālo mājokļu nodrošināšanas plānos vai valsts stratēģijā rasisma un ksenofobijas apkarošanai[2].

Saistībā ar augstāk minēto, būs interesanti noskaidrot, vai Latvija ir gatava ievērot migrantu un viņu ģimeņu sociālās, politiskās un kultūras tiesības tādā pašā mērā, kā tiek ievērotas Latvijas pilsoņu tiesības. Saskaņā ar ASV Valsts departamenta sniegto informāciju, Latvijas valdība vispārīgi ievēro cilvēktiesības[3]. Demokrātijas, preses brīvības, privātuma un sabiedrības attīstības jomā starp pasaules suverēnajām valstīm Latvija ierindojas virs vidējā rādītāja. Valstī dzīvo liela krievu kopiena, kurai pamattiesības garantē Satversme un Latvijas valdības ratificētie starptautiskie cilvēktiesību akti.

2004. gadā Eiropas Savienības Padome[4] noteica vienotus principus imigrantu integrācijai Eiropas Savienībā, nosakot, ka veiksmīgai integrācijai neapšaubāmi nepieciešamas uzņēmējvalsts valodas, vēstures un institucionālās struktūras pamatzināšanas. Aktivitātes šajā jomā var iedalīt divās grupās — fragmentārs atbalsts kultūrorientācijai (brīvprātīgi izglītojoši kursi, bez saiknes ar sociālā atbalsta saņemšanu) un vienošanās par integrāciju (pilnībā vai daļēji obligāti kursi un samazināts sociālais atbalsts tiem, kas tos neapmeklē)[5]. Ir dažādas tiesību normas, kas tiek izmantotas, lai uzlabotu trešo valstu pilsoņu imigrantu situāciju un viņu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā. Te minami noteikumi, kas saistīti ar imigrantu uzņemšanu Latvijā, viņu līdzdalību ekonomikā vai iekļūšanu darba tirgū, viņu sociālo drošību, antidiskriminācijas jautājumiem, kā arī ar tiesībām uz izglītību un līdzdalību politikā.

Šajā sakarā jebkura ārzemnieka situācija balstās uz tā tiesisko statusu Latvijā. Trešo valstu pilsoņiem, ja tiem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, ir pieeja dažādiem sociālās jomas pakalpojumiem. Lai saņemtu šādu atļauju, trešās valsts pilsonim, kam ir pagaidu uzturēšanās atļauja, Latvijā jādzīvo vismaz piecus gadus bez pārtraukuma, un tam ir jānokārto arī valsts valodas eksāmens.

Izņēmums ir ārvalstu studenti, kuru pavadītais laiks valstī kā studentiem netiek ieskaitīts pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai, vai arī tiek ieskaitīts tikai daļēji, ja kādu iemeslu dēļ students turpina dzīvot Latvijā pēc mācību beigām. Tomēr pagaidu uzturēšanās atļauja nodrošina tikai ierobežotas tiesības un pieeju dažādām sociālo, ekonomisko un privāto tiesību jomām. Ārzemniekam, kas ieradies Latvijā no trešās valsts un kam ir darba ņēmēja pagaidu uzturēšanās atļauja, ir ierobežotas iespējas īstenot ģimenes apvienošanu. Imigrācijas likums nosaka, ka ārzemnieks var atvest savu ģimeni uz Latviju uz laiku, ko viņš pavada te, taču faktiski ģimenes locekļiem ir jāsaņem arī ārzemnieka darba devēja izsaukums ģimenes apvienošanai. Ja darba devējs atsaka, ģimenes apvienošana nav iespējama. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) nosaka, ka ārzemniekam, kas ir Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas turētāja laulātais, ir jāiesniedz jau minētie dokumenti, kā arī Latvijā dzīvojošā laulātā izsaukums.

Pagaidu uzturēšanās atļaujas ir tieši saistītas ar iemeslu, kādēļ persona atrodas Latvijā. Šādu atļauju var izsniegt, ja cilvēks ir nolīgts darbam, ja tiek apvienota ģimene vai, ja konkrētā persona ir students. Kolīdz ārzemniekam darba vairs nav, viņš izšķiras no laulātā vai vairs nav students, noteiktā laikā viņam valsts ir jāpamet.

Nodarbinātības gadījumā ārzemnieks ir saistīts ar uzņēmumu vai organizāciju, kas viņu ir nolīgusi, un ārzemniekam nav tiesību, balstoties uz esošo pagaidu uzturēšanās un darba atļauju, saņemt citu darbu. Trešo valstu pilsoņiem, kam ir pagaidu uzturēšanās atļauja, ir ierobežotas iespējas iekļūt darba tirgū, jo noteikumi šajā jomā paredz aizsargāt iekšzemes darba tirgu. Vairums trešo valstu pilsoņu var saņemt darbu Latvijā tikai, ja darba devējs viņus tam nolīgst, un, balstoties uz šo izsaukumu, tiek izsniegta pagaidu uzturēšanās atļauja un darba atļauja. Šādos gadījumos trešās valsts pilsoņi ir saistīti ar vienu darba devēju. Ir atsevišķi īpašas kvalifikācijas profesionāļi, kam nav jāsaņem izsaukums, lai saņemtu darbu un uzturēšanās atļauju. Viņiem nepieciešams tikai dokuments, kas apliecina viņu klātbūtni Latvijā. Vietējā tirgus aizsardzība paredz arī to, ka trešās valsts pilsoņa, kam ir pagaidu uzturēšanās atļauja, laulātais, kas ierodas Latvijā ģimenes apvienošanas nolūkos, saņem pagaidu uzturēšanās atļauju tikai šim mērķim — laulātajam nav ļauts meklēt darbu. Ja laulātais vēlas strādāt, ir nepieciešams darba devēja izsaukums darbam, un pagaidu uzturēšanās atļaujas saņemšanas procedūra sākas no jauna.

To trešo valstu pilsoņu stāvoklis, kuri Latvijā atrodas ar pagaidu uzturēšanās atļauju, kas izsniegta darba vajadzībām, nav stabils, un tas lielā mērā ir atkarīgs no situācijas darba tirgū. Nestabilitātes iemesls ir pagaidu uzturēšanās atļaujas saistība ar darba atļauju.

Situācija ar darba atļaujām augsti kvalificētiem darba migrantiem ir nedaudz atšķirīga. Kopš 2012. gada 1. janvāra, kad stājās spēkā ES zilās kartes direktīva, trešās valsts pilsonim ir papildus iespēja tikt nodarbinātam Latvijā. ES zilā karte ir pagaidu uzturēšanās atļauja, kas Latvijas Republikā tiek izsniegta trešās valsts pilsonim, ja viņš tiek uzskatīts par augsti kvalificētu. Ārzemniekam Latvijas Republikā ir jāveic konkrēts darbs pēc darba devēja ieskatiem. Nepieciešams, lai darbiniekam būtu augstākā izglītība studiju programmā, kuras ilgums attiecīgajā līgumā minētajā profesijā vai nozarē ir vismaz trīs gadi. Ārzemnieks ir tiesīgs pieprasīt pagaidu uzturēšanās atļauju — zilo karti — laikam, kas atbilst viņa nodarbinātībai, bet nepārsniedz piecus gadus. Ja ES zilā karte tiek pieprasīta uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, karte tiek izsniegta uz laiku, kas ir par trim mēnešiem ilgāks nekā darba līguma termiņš. Zilās kartes turētāja minimālā alga nedrīkst būt zemāka par 668 latiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 550 „Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanas kārtību” 11.7. punktu zilās kartes turētāja samaksai jāatbilst vismaz Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējai bruto algai, piemērojot koeficientu 1,5. Zilās kartes turētāja laulātajam ir tiesības strādāt Latvijas Republikā bez papildu darba atļaujas.

Runājot par uzņēmējdarbību, imigrācijas likums nosaka, ka trešās valsts pilsonis var ierasties Latvijā kā individuālais komersants vai pašnodarbinātais, tomēr šādā gadījumā viņam ir jāpierāda PMLP, ka viņa biznesa plāns ir ilgtspējīgs un finansiāli pamatots. Ārzemniekam, kas vēlas izveidot veikalu vai kļūt par pašnodarbināto, pirms pagaidu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas jāreģistrējas Uzņēmumu reģistrā kā individuālajam komersantam vai Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbinātajai personai. Ārzemnieks Latvijā var arī izveidot uzņēmumu, tomēr tas netiek uzskatīts par iemeslu pagaidu uzturēšanās atļaujas izsniegšanai.

Ieguldījums tautsaimniecībā, kā arī nekustamajā īpašumā, ir piemērots veids turīgiem cilvēkiem, kam ir brīvi līdzekļi — 280 tūkstoši latu (ap 400 tūkstošiem eiro), tomēr šajā gadījumā ir obligāta prasība — šī naudas summa ir jāiegulda uz vismaz pieciem gadiem. Gadījumā, ja tiek atvērta ārvalstu uzņēmuma filiāle, situācija arī nav vienkārša, jo uzņēmuma statūtkapitālam jābūt 25 tūkstošu latu apmērā (vairāk nekā 35 tūkstoši eiro). Tomēr šeit ir daži sarežģījumi: uzturēšanās atļauju praksē varēs saņemt tikai tie uzņēmēji, kuru uzņēmums gadā vismaz 20 tūkstošus latu samaksā nodokļos. Tātad mēs runājam par uzņēmumiem, kuru gada peļņu veido vismaz 100 tūkstoši eiro. Šie faktori aizver durvis tikko dibinātiem uzņēmumiem un jauniem uzņēmumiem, kuru finansiālā kapacitāte nav īpaši spēcīga.

Patiesībā vairums trešo valstu imigrantu Latvijā ierodas citu iemeslu dēļ. Saskaņā ar PMLP statistikas datiem 2012. gadā no 70 valstīm ieradās 49 423 cilvēku. Vairums (55%) Latvijā ieradās ģimenes apvienošanas nolūkos, 34% — darba dēļ, bet 6% — lai mācītos Latvijā. Kā redzams, šie ir pilnīgi dabīgi iemesli un acīmredzami šie cilvēki nav tik bagāti, lai pirktu īpašumu un dibinātu uzņēmumu. Tāpēc ir svarīgi cienīt un garantēt viņu tiesības uz veselības aprūpi, pienācīgu dzīvesvietu, adekvātu atalgojumu, kā arī sociālās, politiskās un kultūras tiesības.

Mājoklis

Dati par migrantu dzīves apstākļiem un to kvalitāti, kā arī par pilsētu telpisko segregāciju ir ļoti niecīgi, līdz ar to nav iespējams izstrādāt vispārīgas politikas vadlīnijas. Pieejamā informācija galvenokārt balstās uz atsevišķiem piemēriem un nesistemātiskiem ikdienas novērojumiem. Lai vai kā, (līdz šim) nekustamā īpašuma tirgus pircējiem un investoriem ir samērā pieejams, tomēr dzīvokļu īpašnieki nevēlas izīrēt dzīvokļus migrantiem tieši, tāpēc migrantiem ir jāizmanto nekustamā īpašuma aģentu maksas vai priekšapmaksas pakalpojumi. Tas procesu sadārdzina un paildzina. Saskaņā ar Latvijas Cilvēktiesību centra datiem[6] trešo valstu pilsoņi, meklējot piemērotu dzīvesvietu īrei, bieži vien saskaras ar ksenofobijas izpausmēm. Īpašnieki nevēlas slēgt darījumus ar ārzemniekiem, jo īpaši Āzijas, Indijas vai Āfrikas izcelsmes ārzemniekiem. Turklāt ir arī gadījumi, kad dzīvokļa īpašnieki nevēlas iesaistīties darījumos ar ārzemniekiem, pat ja viņu latviešu valodas zināšanas ir perfektas.

Veselības aprūpe

Tiesības uz veselības aprūpes pakalpojumiem ir viena no cilvēka pamattiesībām neatkarīgi no pilsonības, piederības kādai sociālajai grupai, tautības utt. Cilvēktiesības ir universālas, un tas nozīmē, ka ārkārtas medicīnas pakalpojumiem jābūt pieejamiem ikvienam, tostarp arī nelegālajiem imigrantiem. Runājot par veselības aprūpes pakalpojumiem imigrantiem, nav īpašu ES prasību — šis jautājums ir galvenokārt atkarīgs no pašām dalībvalstīm. Vairums pieeju ir saistītas ar to, vai migranti valstī uzturas legāli, kā arī ar attiecīgās valsts izpratni un praksi veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem vispār. Līdz ar to visiem Latvijas iedzīvotājiem, tostarp trešo valstu migrantiem, ir pieejami ārkārtas medicīnas pakalpojumi. Tomēr pēc pagaidu vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas migrantiem nekavējoties jāsniedz informācija PMLP par veiktu veselības apdrošināšanu. Minimālās prasības veselības apdrošināšanā ir medicīniskie pakalpojumi ārkārtas gadījumā, ārstēšanās stacionārā kritiskos vai dzīvībai bīstamos gadījumos, pārvešana uz tuvāko medicīnas iestādi abos iepriekš minētajos gadījumos, nogādāšana atpakaļ izcelsmes valstī smagas slimības vai nāves gadījumā. Pārējie apdrošināšanas polisē iekļaujamie medicīniskie pakalpojumi ir atkarīgi no katra paša. Apdrošināšanas polisei jābūt derīgai visu laiku, ko persona pavada Latvijā. Tas pats attiecas uz trešo valstu pilsoņiem, kam ir pagaidu uzturēšanās atļauja, kas balstās uz laulību ar Latvijas pilsoni, nepilsoni vai pastāvīgo iedzīvotāju. Kolīdz ārzemnieks saņem pastāvīgās uzturēšanās atļauju, viņam ir pieejama valsts apmaksātā veselības aprūpe. Tomēr visiem pagaidu uzturēšanās atļaujas turētājiem Latvijā ir jāmaksā par sekundāro veselības aprūpi, vai būtu tā jāiekļauj apdrošināšanā.

Pamatizglītība

Pamatizglītības sistēmā nav teorētisku vai praktisku mehānismu, kā palīdzēt imigrantu bērniem iesaistīties Latvijas izglītības sistēmā. Ne visās skolās ir atsevišķas klases imigrantu bērniem. Praksē tas ir gandrīz neiespējami, jo trūkst īpaši apmācītu pasniedzēju. Ja skolēnu ievieto zemākā klasē, nekā tas būtu viņa izcelsmes valstī, ir ļoti svarīgi viņu atbalstīt un iedrošināt, kā arī izmantot individuālu pieeju, lai izvairītos no stigmatizācijas. Reizēm vispārējā izglītības sistēma nosaka, ka skolēnam jāpiemīt noteiktām valodas prasmēm, kas nozīmē, ka daži bērni pēc ierašanās jaunā valstī nevar iet skolā uzreiz. Šī prasība ir katras skolas vai augstskolas individuāls lēmums, un to neietekmē ne likumi, ne citi noteikumi.

Augstākā izglītība

Augstākā izglītība salīdzinoši zemās maksas un labās kvalitātes dēļ ir pieejama studentiem no NVS (Neatkarīgo Valstu Sadraudzība). Lielākais mīnuss ir sociālā atbalsta trūkums studentiem mājokļa, veselības aprūpes jautājumos, nepietiekama informācija par viņu tiesībām un pienākumiem, kā arī vispārējas informācijas trūkums. Lai gan politika ir labi attīstīta, tomēr ir grūtības tās īstenošanā.

Politiskās tiesības

Līdz šim trešo valstu pilsoņi var piedalīties pašvaldību vēlēšanās Beļģijā, Čehijā, Grieķijā, Īrijā, Lietuvā, Luksemburgā, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā un Ungārijā, bet ne Latvijā. Ārzemniekiem ar pagaidu uzturēšanās atļauju Latvijā ir ierobežotas iespējas piedalīties politiskās aktivitātēs. Līdzīgi pastāvīgās uzturēšanās atļaujas turētājiem un nepilsoņiem viņi nevar balsot pašvaldību un Saeimas vēlēšanās, kā arī nevar iesaistīties politiskās organizācijās. Jāatzīmē, ka arī Latvijas nepilsoņiem, kam, formāli runājot, ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas un kas visu dzīvi pavada Latvijā, nav ļauts piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Diskriminācija un rasisms

Saskaņā ar ECRI (Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību)[7] sniegto informāciju pēdējos gados vērojamā Latvijas darbaspēka palielinātā emigrācija uz citām ES valstīm ir radījusi darbaspēka iztrūkumu Latvijā un nepieciešamību piesaistīt darbiniekus no ārvalstīm. Tomēr sabiedrības aptaujas rāda, ka sabiedrība Latvijā par imigrantu ieceļošanu Latvijā darba sakarā izsakās diezgan negribīgi un aizdomīgi. Piemēram, nesenā pētījumā 70%[8]respondentu atzina, ka ir negatīvi noskaņoti pret darba migrantu ierašanos no citām valstīm. Šī negatīvā attieksme ir satraucoša, jo darba imigrācijas līmenis visticamāk pieaugs, ņemot vērā Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, gan arī mediji un politiķi ir neiecietīgi pret imigrantiem, jo īpaši jauniebraucējiem. Turklāt imigranti, kas pieder acīmredzamām minoritātēm, piemēram, afrikāņi vai aziāti, var tikt pakļauti rasistiskai vardarbībai. Saskaņā ar ECRI rekomendācijām, Latvijas varasiestādēm būtu jāpastiprina centieni pieņemt imigrācijas politiku, kas ietvertu pasākumus, kas veicinātu imigrantu integrāciju Latvijā, jo īpaši apkarojot sabiedrības stereotipus un aizspriedumus pret imigrantiem. Latvijas varasiestādēm jāpārliecinās, ka integrācijas pasākumi veicina imigrantu un sabiedrības savstarpēju cieņu, turklāt sabiedrība ir jāinformē par kultūras bagātināšanos un ieguldījumu ekonomikā, ko Latvijai sniedz imigranti.

No iepriekš minētā var secināt, ka trešo valstu imigrantu lielākās problēmas Latvijā ir politisko iespēju trūkums, ierobežota piekļuve darba tirgum un diskriminācija. Lai gan Latvijas migrācijas politika ir atzīta par elastīgu, tai trūkst pieredzes migrācijas jautājumos. Kaut arī Latvijas migrācijas politika šobrīd ir pārmaiņu procesā, lai, par spīti politiskajai pretestībai, piesaistītu vairāk darba migrantu un investoru, joprojām ir jāīsteno daudz pārmaiņu, lai nodrošinātu to, ka jauniebraucēji netiek diskriminēti. „Trešajā ziņojumā par Latviju”, kas pieņemts 2007. gada 29. jūnijā, ECRI aicina pēc iespējas ātrāk ratificēt Starptautisko konvenciju par visu migrantu darbinieku un to ģimenes locekļu tiesību aizsardzību, tomēr tā joprojām nav ratificēta. 2011. gada 9. decembrī pieņemtajā „Ceturtajā ziņojumā par Latviju” ECRI rekomendē, ka varasiestādēm būtu jānodrošina, lai nesen pieņemtās politikas vadlīnijas sabiedrības integrācijai Latvijā sekmētu plašas programmas izstrādi, kas pievērstos antidiskriminācijai, atvērtas un integrētas sabiedrības veidošanai, un paredzētu konkrētus pasākumus tās īstenošanai.
 

[1] ANO globālās migrācijas statistikas pārskats http://esa.un.org/unmigration/wallchart2013.htm
[2] http://daccess-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G10/126/15/PDF/G1012615.pdf?OpenElement
[3] 2009. gada cilvēktiesību ziņojums: Latvija http://www.state.gov/j/drl/rls/hrrpt/2009/eur/136040.htm
[4] Eiropas Savienības Padomes dokuments Nr. 16054/04
[5] Imigranti Latvijā: iekļaušanas iespējas un nosacījumi http://www.biss.soc.lv/downloads/resources/imigrantu_integracija/Imigranti_EN.pdf
[6] „Izīrējam tikai kārtīgiem latviešiem”: vai Latvijā vērojama ksenofobija? http://www.apollo.lv/zinas/izirejam-tikai-kartigiem-latviesiem-vai-latvija-verojama-ksenofobija/562513
[7] Trešais ziņojums par Latviju http://www.libertysecurity.org/IMG/pdf_Latvia_20third_20report_20-_20cri08-2.pdf
[8] Reakcija uz rasismu Latvijā http://cms.horus.be/files/99935/MediaArchive/pdf/latvia_en.pdf

Atpakaļ
Konsultācijas Rīgā
+371 25565098 (I-V 9:00-17:00)
+371 28612120 (I-V 9:00-17:00)

+371 67898343 (I-V 9:00-20:00)
Skype: PatverumsDM
Lāčplēša iela 75 - 1 B, Rīga
Konsultācijas reģionos
Latgale
+371 25723222
Kurzeme
+371 25719118
Vidzeme
+371 25719266
Zemgale
+371 25719588
Noderīgi

Pasākumu kalendārs
2019
Jūlijs 
POTCPSSv
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
    
 
First Steps in Latvia First Steps in Latvia
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu.
Turpinot izmantot mūsu vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Vairāk šeit. OK