Trešo valstu pilsoņu integrācija Latvijā

Eiropas Savienībā (ES) ar terminu "trešā valsts" apzīmē visas valstis, kas nav ES dalībvalstis, ne Eiropas Ekonomiskās zonas (tai skaitā Islande, Norvēģija un Lihtenšteina), kā arī Šveice.

„Trešā valsts” ir jēdziens, ko lieto arī attiecībā uz konsulārajiem pakalpojumiem – ceļošanas vīzu izsniegšanas kārtību, gadījumos, ja nepieciešama vīza ieceļošanai citā („otrajā”) valstī, neatrodoties savā („pirmajā”) valstī. Tas var notikt, piemēram, ja Latvijā nav šīs vēstniecības vai konsulāta. 

Uz 2018.gada 31.decembri Latvijā kopā bija reģistrēti 95 152 ārvalstnieki, no kuriem 42 104 ir izsniegtas termiņa uzturēšanās atļaujas (turpmāk – TUA) un 53 048 pastāvīgās uzturēšanās atļaujas (turpmāk – PUA), kopumā veidojot aptuveni 4,5% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita. No 97 152 ārvalstniekiem, kuri reģistrēti Latvijā 2018.gadā, 77 069 jeb 81% bija trešo valstu valstspiederīgie, taču Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas pilsoņi -  
18 083 jeb 19%. Statistikas dati liecina, ka kopējais imigrācijas apjoms palielinās – salīdzinājumam, 2005.gadā ar TUA Latvijā uzturējās tikai 7 429 ārvalstnieki, ar PUA tikai 26 976 ārvalstnieki, bet 2015.gadā - ar TUA Latvijā uzturējās 23 674 ārvalstnieki un 46 669 ārvalstnieki bija PUA. Savukārt 2017.gadā ārvalstnieku skaits turpināja palielināties - ar TUA Latvijā uzturējās 78 451 ārvalstnieki, bet ar PUA - 53 048 ārvalstnieki. Vērojot imigrācijas tendences, imigrantu skaits Latvijā pakāpeniski pieaug.

2018.gadā pirmreizējās PUA saņēma 1002 personas no 33 valstīm, taču TUA pirmo reizi saņēma 8986 personas no 114 valstīm.

Pētījumi liecina, ka apmēram trīs ceturtdaļas no iebraucējiem pārvalda krievu valodu, mazāk nekā puse – angļu valodu, bet latviešu valodu zina tikai katrs septītais aptaujātais.

Iemesli, kāpēc trešo valstu pilsoņi iegūst uzturēšanās atļauju Latvijā, mainās. Ja 2005.gadā galvenais imigrācijas iemesls (vairāk nekā 40% izsniegto termiņuzturēšanās atļauju) bija ģimenes apvienošanās, 2009.gadā tā bija nodarbinātība (vairāk nekā 45% termiņuzturēšanās atļauju), tad 2013.gadā visvairāk termiņuzturēšanās atļauju tika izsniegts par ieguldījumu nekustamajā īpašumā. 2016.gadā, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, jau prevalēja 3 galvenie iemesli – 29% ieguldītājs nekustamajā īpašumā, darba ņēmējs – 22%, studijas – 15%.

Nodarbinātības jomā ir mainījusies trešo valstu pilsoņu piesaiste dažādām tautsaimniecības nozarēm. Kopš 2014.gada ir strauji pieaudzis transporta, loģistikas un komunikācijas nozarē nodarbināto trešo valstu pilsoņu īpatsvars.

Iegūstot TUA kādam no ģimenes locekļiem, uz Latviju dodas arī viņa ģimene. Piemēram, 2018.gada pirmajā pusgadā kopumā TUA Latvijā ieguva 3065 cilvēki, no kuriem 460 personas saņēma TUA kā ģimenes locekļi.

Ar ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu Kultūras ministrija koordinē trešo valstu pilsoņu integrācijas pasākumu īstenošanu atbilstoši Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plānā 2019. – 2020.gadam noteiktajam pasākumam "Atbalsts trešo valstu pilsoņu, tai skaitā to personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, līdzdalībai sabiedrībā”.

Lai nodrošinātu konsultācijas un informācijas pieejamību par Latviju, biedrība "Patvērums "Drošā māja"" nodrošina un attīsta vienas pieturas aģentūru - Informācijas centru iebraucējiem.

Eiropas Savienības dokumenti:

  • Lisabonas līgums (stājies spēkā 2009. gada 1. decembrī) paredz vienotas Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidi un nodrošināšanu. Tas nosaka, ka ES īsteno kopēju imigrācijas politiku, kuras mērķis ir visos posmos nodrošināt efektīvu migrācijas plūsmas vadību, taisnīgu attieksmi pret trešo valstu pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstīs. Saskaņā ar Lisabonas līgumu integrācijas politika ir dalībvalstu kompetences jautājums.Trešo valstu pilsoņu integrācijas procesa pamatprincipi, par ko ir vienojošās ES dalībvalstis.
  • Stokholmas programma, kurā uzsvērta ES likumīgi rezidējošo trešo valstu pilsoņu integrācijas nepieciešamība uzņemošajās sabiedrībās, lai nodrošinātu atvērtu un drošu Eiropu.
  • ES trešo valstu pilsoņu integrācijas dienaskārtība (angliski), kuras pamatelements ir integrācija caur līdzdalību dažādās uzņemošās sabiedrības aktivitātēs un dažādu valsts pārvaldes līmeņu sadarbība šajā jomā.
  • Rīcības plānā trešo valstu pilsoņu integrācijai uzskaitītas darbības, kas jāveic ES dalībvalstu valdībām, Eiropas Komisijai, pilsoniskajai sabiedrībai un citām iesaistītajām pusēm, lai veicinātu ES likumīgi rezidējošo trešo valstu pilsoņu integrāciju.


Atpakaļ
Konsultācijas Rīgā
+371 25565098 (I-V 9:00-17:00)
+371 28612120 (I-V 9:00-17:00)

+371 67898343 (I-V 9:00-20:00)
Skype: PatverumsDM
Lāčplēša iela 75 - 1 B, Rīga
Konsultācijas reģionos
Latgale
+371 25723222
Kurzeme
+371 25719118
Vidzeme
+371 25719266
Zemgale
+371 25719588
Noderīgi

Pasākumu kalendārs
2019
Augusts 
POTCPSSv
   
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
 
 
First Steps in Latvia First Steps in Latvia
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu.
Turpinot izmantot mūsu vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Vairāk šeit. OK