Trešo valstu pilsoņu integrācija Latvijā

Eiropas Savienībā (ES) ar terminu "trešā valsts" apzīmē visas valstis, kas nav ES dalībvalstis, ne Eiropas Ekonomiskās zonas (tai skaitā Islande, Norvēģija un Lihtenšteina), kā arī Šveice.

„Trešā valsts” ir jēdziens, ko lieto arī attiecībā uz konsulārajiem pakalpojumiem – ceļošanas vīzu izsniegšanas kārtību, gadījumos, ja nepieciešama vīza ieceļošanai citā („otrajā”) valstī, neatrodoties savā („pirmajā”) valstī. Tas var notikt, piemēram, ja Latvijā nav šīs vēstniecības vai konsulāta.

2004.gadā Eiropas Savienība pieņēma Kopīgos pamatprincipus attiecībā uz imigrantu integrācijas politiku Eiropas Savienībā. Daži no 11 principiem:

1. Integrācija ir dinamisks divvirzienu abpusējas pieņemšanas process, kurā piedalās visi imigranti un dalībvalstu iedzīvotāji.

2. Integrācija nozīmē Eiropas Savienības pamatvērtību ievērošanu.

4. Pamatzināšanas par uzņēmējvalsts sabiedrības valodu, vēsturi un iestādēm ir neatņemama integrācijas sastāvdaļa; dot iespēju imigrantiem iegūt šīs pamatzināšanas ir svarīgs sekmīgas integrācijas elements.

7. Integrācijas pamatmehānisms ir bieža imigrantu saskarsme ar attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem. Kopīgi forumi, starpkultūru dialogs, izglītošana par imigrantiem un to kultūru, kā arī dzīves apstākļu uzlabošana pilsētas vidē sekmē imigrantu un attiecīgās dalībvalsts pilsoņu saskarsmi.

9. Imigrantu līdzdalība demokrātiskajos procesos un integrācijas politikas un pasākumu izstrādē, īpaši vietējā līmenī, sekmē to integrāciju. 10. Integrācijas politikas un pasākumu iekļaušanai visās attiecīgajās politikas jomās un pārvaldes un publisko pakalpojumu līmeņos ir būtisks apsvērums sabiedrības politikas veidošanā un īstenošanā.

Saite uz dokumentu šeit.

Lai gan integrācijas jautājumi galvenokārt ir Eiropas Savienības dalībvalstu kompetencē, Eiropas Savienība sniedz atbalstu integrācijas politikai, īstenojot politikas koordināciju un veicinot informācijas apmaiņu, kā arī atbalstot dalībvalstu integrācijas centienus finansiāli. Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (2014.–2020.) ir viens no Eiropas Savienības izveidotiem instrumentiem, kas sniedz finansiālu atbalstu dalībvalstīm. Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (2014.-2020.) mērķi ir:

  • stiprināt un attīstīt visus kopējās Eiropas patvēruma sistēmas aspektus, tostarp tās ārējo dimensiju;
  • sniegt atbalstu likumīgai migrācijai uz dalībvalstīm saskaņā ar to ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām, piemēram, darba tirgus vajadzībām, vienlaikus nodrošinot dalībvalstu imigrācijas sistēmu integritāti, un veicināt trešo valstu valstspiederīgo efektīvu integrāciju;
  • stiprināt taisnīgas un efektīvas atgriešanas stratēģijas dalībvalstīs, kas veicina nelikumīgās imigrācijas apkarošanu, uzsvaru liekot uz atgriešanas ilgtspēju un efektīvu atpakaļuzņemšanu izcelsmes un tranzīta valstīs;
  • stiprināt solidaritāti un atbildības dalīšanu starp dalībvalstīm, īpaši ar tām, kuras visvairāk ietekmē migrācijas un patvēruma plūsmas, tostarp īstenojot praktisku sadarbību.

Kultūras ministrija kā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda deleģētā iestāde Latvijā integrācijas jomā kopš 2016.gada ievieš projektus, kas atbalsta imigrantu integrāciju, nodrošinot pilnvērtīgu informāciju par atbalsta un integrācijas pasākumiem, piedāvājot integrācijas un latviešu valodas kursus, kā arī apmācības speciālistiem, kas strādā ar mērķa grupu, žurnālistiem un redaktoriem, un koordinē trešo valstu pilsoņu integrācijas pasākumu īstenošanu atbilstoši Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plānā 2019. – 2020.gadam noteiktajam pasākumam "Atbalsts trešo valstu pilsoņu, tai skaitā to personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, līdzdalībai sabiedrībā”.

Biedrība „Patvērums „Drošā māja”” īsteno Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstītu projektu „Informācijas centrs iebraucējiem”. Projekta mērķis ir nodrošināt koordinētu vienas pieturas aģentūras principa atbalsta sistēmu imigrantiem, kas saņēmuši tiesības uzturēties Latvijas teritorijā, sniedzot pilnvērtīgu informāciju par atbalsta, adaptācijas un integrācijas pakalpojumiem piecos Latvijas plānošanas reģionos. Projekta ietvaros profesionāli konsultanti sniedz bezmaksas konsultācijas par tādiem jautājumiem kā izglītība, nodarbinātība, migrācija, juridiskie jautājumi, kā arī tiek nodrošināts psihologu atbalsts, informatīvā tālruņa līnija un tulku pakalpojumi.

Uz 2019.gada 31.decembri Latvijā kopā bija reģistrēti 98 366 ārvalstnieki, no kuriem 45 027 ir izsniegtas termiņa uzturēšanās atļaujas (turpmāk – TUA) un 53 339 pastāvīgās uzturēšanās atļaujas (turpmāk – PUA), kopumā veidojot aptuveni 4,7% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

 

No 98 366 ārvalstniekiem, kuri reģistrēti Latvijā 2019.gadā, 79 652 jeb 81% bija trešo valstu valstspiederīgie, bet 18 714 jeb 19% - Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas pilsoņi.

Statistikas dati liecina, ka kopējais imigrācijas apjoms palielinās – salīdzinājumam, 2005.gadā ar TUA Latvijā uzturējās tikai 7 429 ārvalstnieki, ar PUA tikai 26 976 ārvalstnieki, bet 2015.gadā - ar TUA Latvijā uzturējās 23 674 ārvalstnieki un 46 669 ārvalstnieki bija PUA. Savukārt 2017.gadā ārvalstnieku skaits turpināja palielināties - ar TUA Latvijā uzturējās 78 451 ārvalstnieki, bet ar PUA - 53 048 ārvalstnieki. Vērojot imigrācijas tendences, imigrantu skaits Latvijā pakāpeniski pieauga, taču 2019.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, TUA saņēmēju skaits ir ievērojami samazinājies.

 

2019.gadā pirmreizējās PUA saņēma 841 personas no 29 valstīm, taču TUA pirmo reizi saņēma 10418 personas no 113 valstīm.

Pētījumi “Trešo valstu pilsoņu portrets Latvijā” un “Trešo valstu pilsoņu situācijas izpēte Latvijā 2017” liecina, ka apmēram trīs ceturtdaļas no iebraucējiem pārvalda krievu valodu, savukārt latviešu un angļu valodas pārvalda katrs trešais.

Iemesli, kāpēc trešo valstu pilsoņi iegūst uzturēšanās atļauju Latvijā, mainās. Ja 2005.gadā galvenais imigrācijas iemesls (vairāk nekā 40% izsniegto termiņuzturēšanās atļauju) bija ģimenes apvienošanās, 2009.gadā tā bija nodarbinātība (vairāk nekā 45% termiņuzturēšanās atļauju), tad 2013.gadā visvairāk termiņuzturēšanās atļauju tika izsniegts par ieguldījumu nekustamajā īpašumā. 2016.gadā, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, jau prevalēja 3 galvenie iemesli – 29% ieguldītājs nekustamajā īpašumā, darba ņēmējs – 22%, studijas – 15%. Salīdzinot biežāk sastopamo trešo valstu pilsoņu uzturēšanās iemeslus Latvijā, novērojamas būtiskas atšķirības. Uz 2017.gada 1.jūliju visbiežāk uz ieguldījumu nekustamajā īpašumā pamata TUA ir izsniegtas Ķīnas (84%), Krievijas (59%) un Kazahstānas (54%) pilsoņiem. Darbs un kvalificēts darbs visbiežāk ir TUA izsniegšanas pamats Ukrainas (attiecīgi 44% un 8%) un Baltkrievijas (attiecīgi 39% un 6%) pilsoņiem. Ģimenes apvienošana kā uzturēšanās iemesls ir raksturīgs Baltkrievijas (33%), Ukrainas (23%) un Krievijas (20%) pilsoņiem. Savukārt Indijas un Uzbekistānas pilsoņu galvenais uzturēšanās iemesls Latvijā ir studijas (attiecīgi 76% un 62%). Studijas ir ievērojami retāk sastopams, taču pietiekami būtisks uzturēšanās iemesls arī Kazahstānas pilsoņiem (25%).

Nodarbinātības jomā ir mainījusies trešo valstu pilsoņu piesaiste dažādām tautsaimniecības nozarēm. Kopš 2014.gada ir strauji pieaudzis transporta, loģistikas un komunikācijas nozarē nodarbināto trešo valstu pilsoņu īpatsvars.

Iegūstot TUA kādam no ģimenes locekļiem, uz Latviju dodas arī viņa ģimene. Piemēram, 2019.gadā kopumā TUA Latvijā tika piešķirtas 45 027 personām, no kurām 37 267 personas jeb 83% bija pieteikuma iesniedzēji TUA saņemšanai, taču 7760 personas jeb 17% - to ģimenes locekļi.

Eiropas Savienības dokumenti:

  • Lisabonas līgums (stājies spēkā 2009. gada 1. decembrī) paredz vienotas Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidi un nodrošināšanu. Tas nosaka, ka ES īsteno kopēju imigrācijas politiku, kuras mērķis ir visos posmos nodrošināt efektīvu migrācijas plūsmas vadību, taisnīgu attieksmi pret trešo valstu pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstīs. Saskaņā ar Lisabonas līgumu integrācijas politika ir dalībvalstu kompetences jautājums.Trešo valstu pilsoņu integrācijas procesa pamatprincipi, par ko ir vienojošās ES dalībvalstis.
  • Stokholmas programma, kurā uzsvērta ES likumīgi rezidējošo trešo valstu pilsoņu integrācijas nepieciešamība uzņemošajās sabiedrībās, lai nodrošinātu atvērtu un drošu Eiropu.
  • ES trešo valstu pilsoņu integrācijas dienaskārtība (angliski), kuras pamatelements ir integrācija caur līdzdalību dažādās uzņemošās sabiedrības aktivitātēs un dažādu valsts pārvaldes līmeņu sadarbība šajā jomā.
  • Rīcības plānā trešo valstu pilsoņu integrācijai uzskaitītas darbības, kas jāveic ES dalībvalstu valdībām, Eiropas Komisijai, pilsoniskajai sabiedrībai un citām iesaistītajām pusēm, lai veicinātu ES likumīgi rezidējošo trešo valstu pilsoņu integrāciju.


Atpakaļ
Konsultācijas Rīgā
+371 25565098 (I-V 9:00-17:00)
+371 28612120 (I-V 9:00-17:00)

+371 67898343 (I-V 9:00-20:00)
+371 27300233 (Whatsapp)
Skype: PatverumsDM
Lāčplēša iela 75 - 1 B, Rīga
Konsultācijas reģionos
Latgale
+371 25723222
Kurzeme
+371 25719118
Vidzeme
+371 25719266
Zemgale
+371 25719588
Noderīgi

Pasākumu kalendārs
2020
Septembris 
POTCPSSv
 
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
    
 
First Steps in Latvia First Steps in Latvia
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu.
Turpinot izmantot mūsu vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Vairāk šeit. OK