Viedoklis. Latviešu valoda kā svešvaloda: kultūru atšķirību faktors

2020.02.18

Dr. paed. Ērika Pičukāne, Latviešu valodas aģentūras metodiķe


Kāpēc mācīt latviešu valodu kā svešvalodu pieaugušajiem? Atbilde ir vienkārša: skolotājs var saņemt tūlītēju atgriezenisko saiti par paveikto darbu. Tomēr latviešu valodas kā svešvalodas mācīšana var būt izaicinājums pat ļoti prasmīgam skolotājam. Nereti valodas apguvēji nezina nevienu vārdu latviski. Skolotājam ir jāpielāgojas ikviena valodas apguvēja individuālajiem mācību ieradumiem, un tam ir nepieciešama profesionālā pieredze, liela pacietība un nebeidzama radošā izdoma. Jo, lai veiksmīgi iemācītu valodu, ir jāizprot katra valodas apguvēja atšķirīgā kultūra, jāizpēta mācīšanās pieredze un pasaules uztvere. Šajā rakstā dalīšos savā personiskajā pieredzē, kas veidojusies, ilgus gadus pasniedzot latviešu valodu dažādu kultūru pārstāvjiem.

Mēs visi saprotam, ka valoda un kultūra ir nešķiramas. Valoda ir grūti izprotama ārpus kultūras vides, kurā tā tiek runāta. Un otrādi, ja mēs mācām valodu, ir jāizpēta gan konkrēto cilvēku kultūras nianses, pieredze, gan arī jāņem vērā profesionālās īpatnības. Piemēram, informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistiem es piedāvāju viņiem saprotamas metodes un tematus, valodu pasniedzot kā konkrētu algoritmu, kas ir viens no programmēšanas un visas datoru zinātnes centrālajiem jēdzieniem. Mācot konkrētu gramatisko vielu, izmantoju klucīšu vai ķēdes principu. IT speciālistam, pat tikko uzsākot apgūt valodu, ir skaidri jāsaprot, ko viņš konkrētajā nodarbībā mācīsies, kāpēc un kā tas iekļaujas kopējā sistēmā. Kāpēc viņa dzimtajā valodā tas ir tā, bet latviešu valodā – citādi. Piemēram, kāpēc akuzatīvā galotnes mainās tieši tā un ko šis locījums nozīmē viņa valodā. Strādājot ar šīs profesijas pārstāvjiem, man ļoti noder salīdzināmās gramatikas principi. Proti, darbības vārdu “būt” lietojam tad, kad krievu valodā to varam tikai iedomāties (piemēram, “es esmu priecīga” un “es strādāju” krievu valodā būs “я (есть) радостная” un “я работаю”. Vieglāk ir ar angļu valodas lietotājiem, jo tur šis princips sakrīt.  

Kam tad būtu jāpievērš uzmanība, mācot latviešu valodu dažādu kultūru un subkultūru pārstāvjiem? Vai tās būtu paražas, ēdieni, pasākumi, uzskati, vērtības vai uzvedība? Varbūt mācīšanas un mācīšanās procesa atšķirības? Es teiktu, ka pilnīgi viss ir svarīgs, – sākot no izglītojamo dzimtās valodas un skaņu izrunas īpatnībām, līdz pat ēdienam, filmām un mākslai. Te kā piemēru atkal vēlos minēt IT speciālistu interesi par filmu “Zvaigžņu kari”, kura ir lieliska nodarbības tēma, jo piedāvā konkrētajai cilvēku grupai saprotamus tēlus, emocijas un jēdzienus.

Latviešu valodas apguvēji no Ķīnas

Ķīnā izglītība un izglītošanās tiek uztverta ļoti nopietni un formāli, tādēļ arī no skolotāja viņi sagaida, ka viņš mācīs tieši to, kas viņiem ir jāzina. Cilvēkiem no Āzijas ir grūtības izrunāt skaņas “l” un “r”. Taču bieži skolotāji neapzinās, ka viņu kursanti patiešām nedzird šo skaņu atšķirību.

Ķīniešu kursantiem ir grūti izprast dažus līdzskaņus (piemēram, vārdos transports, draugs), jo viņu dzimtajā valodā nekā tamlīdzīga nav. Iesaku spēlēt dažādas izrunu spēles (skat. zemāk), lai praktizētu un uzlabotu šo līdzskaņu izrunu.

Ķīniešu kursantiem ļoti patīk mājasdarbi un dažādas gramatikas tabulas. Dažreiz kursantiem liekas, ka svarīgāk ir pildīt dažādus gramatiskus uzdevumus, nevis iesaistīties komunikācijā.

Šai pieaugušo auditorijai iesaku pēc iespējas vairāk izmantot dažādus fonemātiskos vingrinājumus, pievēršot uzmanību galotņu izrunai. Varat arī izvēlēties teikumu un ritmizēt to, izmantojot plaukšķināšanu, sišanu ar kājām vai mūziku.

Vjetnamieši

Vjetnamiešiem ir daudzas līdzības ar valodas apguvējiem no Ķīnas (to gan nevar attiecināt uz entuziasmu pildīt mājasdarbus). Taču, pat ja vjetnamieši labi zina angļu valodu, saprast viņus ir diezgan grūti. Ir gadījies, ka tie, kam angļu valoda ir gandrīz dzimtās valodas līmenī (piemēram, valodas apguvējiem no Marokas vai Nigērijas), nespēj saprast kursantus no Vjetnamas. Tādēļ kā vienu no galvenajiem uzdevumiem sev izvirzu dažādu fonemātisko vingrinājumu izmantošanu, īpašu uzmanību veltot galotņu izrunai.

Maniem kursantiem no Vjetnamas nepatīk atrasties uzmanības centrā, bieži viņi vēlas būt nepamanīti. Vēl vjetnamieši nelabprāt izsaka savas domas, jūtas vai viedokli. Runāšanas laikā viņi izteikti baidās kļūdīties. Neesmu izpētījusi, bet domāju, ka šī īpatnība varētu būt saistīta ar viņu skolas pieredzi.

Lai gan lielākā daļa Āzijas valodu ir tonālas, piemēram, ķīniešu, taju un vjetnamiešu valoda, tomēr manā pieredzē tieši kursantiem no Vjetnamas ir visgrūtāk runāt latviski. Bieži vien saprast to, ko viņi vēlētos pateikt, ir diezgan grūti, pat ja vārdu krājums ir pietiekošs. Kursantiem ir problēmas arī iemācīties pareizu intonāciju.

Vjetnamiešiem latviešu valodas runā bieži trūkst vārda pēdējās zilbes vai arī tā ir mīkstināta, piemēram, iet – ietj, melns – meļņš. Grūtības sagādā arī līdzskaņu kopu “dz” un “dž” izruna.

Gatavojoties nodarbībām un domājot gan par skaņu izrunu, gan par pareizas intonācijas lietošanu, iesaku izmantot metodisko materiālu “Valodas (runas un rakstu) attīstības veicināšana bērniem vecumā no 5 līdz 8 gadiem” (http://ejuz.lv/skanas). Dažādus runas vingrinājumus var atrast arī šeit: (http://ejuz.lv/paraugu).

Arābu valodā runājošie

Mācot latviešu valodu arābiem, skolotājam ir vairāki izaicinājumi, tajā skaitā pilnīgi atšķirīgā rakstīšanas sistēma un atšķirības latviešu un arābu valodas gramatiskajās sistēmās. Tā kā arābu valodā nav lielo un mazo burtu, kursanti bieži teikumos jauc lielos un mazos burtus. Var rasties arī specifiskas problēmas, kas izriet no iepriekšējās mācīšanās pieredzes un izpratnes par skolotāja lomu.

Sākot mācīt latviešu valodu, iesaku īpašu uzmanību pievērst darbības vārda “būt” lietojumam, jo tas sagādā īpašas grūtības. Piemēram, arābu valodas pratējs teiks, “es skolotājs” vai “es vīrietis”, nevis “es esmu skolotājs”, “es esmu vīrietis”. Kā papildmateriālu iesaku izmantot dažādus sagatavošanas e-kursus, piemēram, http://ejuz.lv/esesmu.

Izglītojamajiem no arābu valstīm bieži rakstīšana nav tik svarīga kā runāšana, tāpēc viņi nelabprāt tam velta laiku. Vienmēr ir jāseko līdzi, lai viņi uzrakstītu to, kas paredzēts nodarbībā. Savukārt mācīt darbības vārdu nolieguma formu (piemēram, peldu – nepeldu, eju – neeju) ir viegli, jo viņu valodā tas ir līdzīgi.

Vēl dažas pārdomas un ieteikumi

Strādājot ar iesācējiem, vislabāk ir lietot ļoti vienkāršus teikumus. Centieties izmantot vienkāršu vārdu krājumu un nepārejiet pie sarežģītiem gramatikas likumiem, kamēr jūsu kursanti nav sapratuši gramatikas pamatus.

Izmantojot dažādas valodas mācīšanas un mācīšanās aktivitātes,  ir jāatceras, ka dažiem kursantiem, ņemot vērā kultūru atšķirības, nebūs ērti vai pat nepatiks dziedāt kopā, lasīt skaļi, izmantot mūziku, apspriest noteiktas tēmas vai izmantot noteiktus attēlus.

Ja neesat pārliecināti par kaut ko, vienmēr jautājiet saviem kursantiem, meklējiet līdzības viņu valodā, izmantojiet attēlus, tulkošanas sistēmas, dziesmas, drāmas metodes paņēmienus. Ja es jūtu, ka ir grūtības ar kādas skaņas izrunu, cenšos meklēt kaut ko līdzīgu viņu valodā. Te man palīdz tie kursanti, kuriem ir labas angļu vai krievu valodas zināšanas. Piemēram, mūsu skaņa “o” ķīniešu valodā ir vārds “es”, tāpat latviešu skaņas “ķ” un “ģ” var atrast krievu vārdos “Артём” un “Дёма”. Ja tas palīdz saprast, kā konkrētā skaņa tiek izrunāta, tad mērķis ir sasniegts.

Strādājot ar dažādu valstu pārstāvjiem, cerēt uz to, ka varēsiet izmantot paralingvistiku (piemēram, balss modulācijas, žestus, mīmiku), ir diezgan nereāli, jo daudzām tautām tā būs atšķirīga (piemēram, indiešiem).

Mācot latviešu valodu kā svešvalodu dažādu kultūru pārstāvjiem, var izmantot zibkartītes (kartītes, kas paredzētās ātrai demonstrēšanai, – uz necaurspīdīga materiāla iespiesti vārdi, cipari vai attēli). Lielisks materiāls ir Latviešu valodas aģentūras izstrādātais attēlu kartīšu komplekts „Sāksim runāt latviski!ˮ: http://ejuz.lv/kartites.

Papildus augstāk minētajam, var izmantot arī autentiskus materiālus, piemēram, ierakstiet Google meklētājā “reklāma latviski”, un jūs varēsiet izvēlēties tematam un valodas līmenim atbilstošas reklāmas latviešu valodā. Sākot mācīties valodu, ne tikai attēls ir palīglīdzeklis, bet arī to papildinošais teksts. Valodas apguvēji var daudz iemācīties, arī pētot reklāmas rakstus.

Izpratnes veidošanai par latviešu valodu un kultūru lieliski noder arī videofilmas. Interesantus videofragmentus var atrast šeit: http://ejuz.lv/videofr. Un nebaidieties izmantot interneta resursus – Google var atrast lieliskas idejas un materiālus latviešu valodas mācīšanai (animācijas filmas, dziesmas, dialogus utt.).

Mācot skaitļa vārdus vai pulksteņa laikus, man ļoti patīk izmantot vietni https://time.is/lv/. Tā noder, arī apgūstot pilsētu nosaukumus (lapas apakšā atrodas pasaules pilsētu nosaukumi latviski, noklikšķinot uz tiem, jūs redzat, cik šobrīd ir pulkstenis konkrētajā vietā, kā valsts, pilsētas nosaukums rakstāms latviski).

Un vēl! Galu galā, valoda ir kultūras verbāla izpausme. Tā atspoguļo mūsu kā tautas pieredzi. Mongoļu valoda satur bagātīgu vārdu krājumu, kas saistīts ar dzīvniekiem, franču valoda ir ēdienu nosaukumu valoda, bet latviešu valoda, manuprāt, ir dabas – mežu, jūras, ezeru – valoda.

Atpakaļ
Konsultācijas Rīgā
+371 25565098 (I-V 9:00-17:00)
+371 28612120 (I-V 9:00-17:00)

+371 67898343 (I-V 9:00-20:00)
Skype: PatverumsDM
Lāčplēša iela 75 - 1 B, Rīga
Konsultācijas reģionos
Latgale
+371 25723222
Kurzeme
+371 25719118
Vidzeme
+371 25719266
Zemgale
+371 25719588
Noderīgi

Pasākumu kalendārs
2020
Aprīlis 
POTCPSSv
  
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
   
 
First Steps in Latvia First Steps in Latvia
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu.
Turpinot izmantot mūsu vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Vairāk šeit. OK