Viedoklis. Vēlamie imigranti Latvijā - joprojām neredzami?

2019.12.16

Agnese Lāce, PROVIDUS vadošā pētniece migrācijas un integrācijas jomā

Sarunās par darbaspēka imigrāciju Latvijā gan politiķu vidū, gan sabiedrībā kopumā bieži tiek izceltas divas iebraucēju grupas – darba imigranti un augsti kvalificētie imigranti. Turklāt, katrai no šīm grupām tieši vai netieši tiek piešķirts vērtējums, darba imigrantus uztverot par sliktajiem vai nevēlamajiem imigrantiem, bet augsti kvalificētos – par labajiem un vēlamajiem imigrantiem. Vai šie apzīmējumi ir patiesi un taisnīgi? Ko tie nozīmē politikas veidošanas kontekstā un kā tie ietekmē sabiedrības attieksmi?

Pirms atbildēt uz šiem jautājumiem, ir vērtīgi apskatīt, kādas izcelsmes un cik imigrantu atbilst katrai kategorijai šodienas Latvijā. Jāatzīmē, ka šeit apskatu tikai nodarbinātības nolūkos ieceļojušos, nevis visus iebraucējus no šīm valstīm (piemēram, te nav iekļauti studenti vai ģimenes apvienošanas nolūkos ieceļojušie). Tāpat, lai labāk izprastu tieši pēdējo gadu dinamiku, šeit apskatīti tikai tie iebraucēji, kuriem ir termiņuzturēšanās atļaujas jeb kuri ieceļojuši Latvijā pēdējo 5 gadu laikā.

Vispirms, jāsaka, ka darba nolūkos ieceļojušie abās kategorijās – augsti kvalificēti un pārējie nodarbinātie – nāk no tām pašām valstīm. Ir nepārprotams, ka biežāk sastopamās izcelsmes valstis ir mūsu reģiona valstis – Baltkrievija, Krievija, Lietuva, Ukraina. Nākamajā grafikā pēc pirmreizēji izsniegto termiņuzturēšanās atļauju skaita redzams, ka vienīgā valsts, no kuras ieceļojušo kvalificēto darbinieku skaits pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis, ir Indija – vēl 2017. gadā tās bija 19 personas, taču 2018. gadā – 119 personas. Savukārt citu nodarbināto vidū straujāk pieaudzis vien no Ukrainas ieceļojušo skaits. Vienlaikus, jānorāda, ka iebraukušo portretu ik gadu raksturo arvien pieaugoša dažādība.

Taču šeit vietā norādīt, ka lai gan visi, kas ieceļo kvalificētas nodarbinātības nolūkos, ir ar atbilstošu izglītību un izpildījuši specifiskus kritērijus imigrācijai, tas nenozīmē, ka pārējiem iebraukušajiem nodarbinātajiem kvalifikācija ir zema. No 2017. gadā ieceļojušiem trešo valstu pilsoņiem – darbiniekiem, divas trešdaļas jeb 66% bijuši ar augstāko, profesionālo vai arodizglītību. Taču, līdzīgi kā Latvijas valstspiederīgo emigrācijā, ekonomisku motīvu vadīta migrācija liek pieņemt arī tādu nodarbinātību, kas ne vienmēr ir atbilstoša iegūtajai kvalifikācijas pakāpei. Tomēr viņu nodarbinātības veids Latvijā, līdz ar uztverto spiedienu Latvijas darba tirgum un atalgojuma politikai, liek šo iebraucēju grupu uztvert kā mazāk vēlamu vai pat kā problēmu.

Patiesi, tikai 16% Latvijas iedzīvotāju saskata imigrāciju no ārpus-ES valstīm kā iespēju, un vēl 24% kā iespēju un problēmu vienlaikus. Lielākā respondentu daļa tomēr saskata imigrāciju kā problēmu un nesaredz iespējamo pienesumu Latvijas ekonomikai un izaugsmei. Tas sarežģī viedās imigrācijas procesus jeb to kvalificēto speciālistu uzturēšanos Latvijā, kuri tiek pieskaitīti ‘vēlamajai’ imigrācijas kustībai, jo Latvijas sabiedrība ir noskaņota negatīvi, kas rada tiešas un netiešas diskriminācijas izpausmes. Zems sabiedrības iecietības un atvērtības līmenis ir viens no TOP4 faktoriem, kādēļ izlemt par labu dzīvei kādā valstī vai pilsētā.

"Negatīvs sabiedrības noskaņojums pazemina Latvijas konkurētspēju arī par tiem iebraucējiem, kurus domājam, ka šeit gaidām."

Pašreizējā sabiedrības izpratne par imigrāciju sarežģī arī saprātīgas imigrācijas un integrācijas politikas veidošanu, jo politiskais diskurss par cilvēkiem, kuru prasmes ir un arī turpmāk var būt noderīgas dažādās Latvijas ekonomikas nozarēs, turpina nostiprināt un leģitimizēt dalījumu vēlamajos jeb labajos un nevēlamajos jeb sliktajos iebraucējos, lai gan to izcelsme ir līdzīga. Tomēr saprātīgai, izsvērtai integrācijas politikai jātiek radītai un ieviestai vispirms, lai līdz ar tās rezultātu atspoguļošanu pakāpeniski mainītos arī sabiedrības noskaņojums. Situācijā, kad Latvijas darba tirgus jau pieredz darbaspēka piesaisti no ārvalstīm, ir tuvredzīgi joprojām kategorizēt šeit jau ieceļojušos cilvēkus par mazāk vēlamiem vai par problēmu.

"Darba nolūkos iebraukušie jau atrodas Latvijā, tāpēc ir īpaši svarīgi veicināt cilvēcīgu un iekļaujošu vidi."

Ņemot vērā nodarbinātības nolūkos ieceļojošo iebraucēju izcelsmi, ir iespējams, ka ikdienas saskarsmē to nodarbošanās veids un kvalifikācija paliek neredzama. Turklāt pašreizējais nodarbošanās veids ne vienmēr norādīs uz viņu kvalifikāciju. Tāpēc apzīmēt ‘vēlamos’ un ‘nevēlamos’ iebraucējus ne vienmēr ir taisnīgi, jo tas balstīts tikai šā brīža momentuzņēmumā, ja vispār. Politikas veidošanas kontekstā šie apzīmējumi rada zināmu apburto loku, kur izmantotie termini leģitimizē šādu iedalījumu arī sabiedrības acīs, savukārt sabiedrības noskaņojums tiek izmantots par attaisnojumu noteiktas politikas izveidē.

Dažādas imigrācijas kategorijas pastāv un pastāvēs, tomēr dažādās likumīgas imigrācijas kategorijas nebūtu jāsaista ar šo personu vēlamību. Mēs vienmēr nevarēsim izvērtēt, kādi ir bijuši iemesli personām pamest viņu iepriekšējo mītnes vietu, bet mēs varam izmērīt šo personu pienesumu Latvijas sabiedrībai, kā arī radīt apstākļus, lai to paaugstinātu. Tā arī būtu vieda un vēlama imigrācijas un integrācijas politika.

Atpakaļ
Konsultācijas Rīgā
+371 25565098 (I-V 9:00-17:00)
+371 28612120 (I-V 9:00-17:00)

+371 67898343 (I-V 9:00-20:00)
Skype: PatverumsDM
Lāčplēša iela 75 - 1 B, Rīga
Konsultācijas reģionos
Latgale
+371 25723222
Kurzeme
+371 25719118
Vidzeme
+371 25719266
Zemgale
+371 25719588
Noderīgi

Pasākumu kalendārs
2020
Janvāris 
POTCPSSv
  
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
  
 
First Steps in Latvia First Steps in Latvia
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu.
Turpinot izmantot mūsu vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Vairāk šeit. OK