Biežāk uzdotie jautājumi

1. Kādi dokumenti ir jānoformē, lai Eiropas Brīvprātīgā darba veicēji no trešajām valstīm varētu braukt uz Latviju veikt brīvprātīgo darbu?

Lai veiktu brīvprātīgo darbu Latvijā, ārzemniekam ir jāsaņem ieceļošanas vīza, kuras termiņš nepārsniedz 90 dienas. Ja ārzemnieks vēlas uzturēties Latvijas Republikā saistībā ar brīvprātīgā darba veikšanu kā Eiropas Komisijas vai starptautiskas organizācijas finansētas brīvprātīgā darba programmas dalībnieks, viņam izsniedz ilgtermiņa vīzu uz laiku līdz vienam gadam.  Pieprasot ilgtermiņa vīzu, ārzemnieks iesniedz:

• derīgu ceļošanas dokumentu, kura derīguma termiņš vismaz par trim mēnešiem pārsniedz pieprasītās vīzas derīguma termiņu un, kurā ir vismaz divas brīvas lappuses vīzu ielīmēšanai;
• aizpildītu vīzas pieteikuma anketu atbilstoši Vīzu noteikumu 2.pielikumam;
• pieteikuma iesniegšanas laikā fotografētu vai skenētu fotogrāfiju;
• tā dokumenta kopiju, kas apliecina, ka viņam ir Imigrācijas likuma  noteiktā apdrošināšanas polise, ja tāda nepieciešama;
• dokumentus, kas pamato uzturēšanās vietu;
• dokumentus, kas apliecina, ka viņam ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā un atgrieztos mītnes zemē vai izceļotu uz citu valsti;
• dokumentus, kas pamato, kāds ir viņa ieceļošanas mērķis.

1. Vai var saņemt atbrīvojumu no latviešu valodas eksāmena?

Valsts valodas prasmes pārbaudi nekārto personas, kurām ir ar veselības stāvokli saistīti funkcionēšanas ierobežojumi vai diagnozes, kas minētas Ministru kabineta noteikumu Nr. 733 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai, un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" 3.pielikumā. Personas, kuras ir atbrīvotas no pārbaudes, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonai uzrāda ārsta rehabilitologa atzinumu.

1. Vai iebraucējs no trešajām valstīm Latvijā var nopirkt mājokli?

Ārvalstu pilsoņi Latvijā var iegādāties visa veida īpašumus, kas ir paredzēti dzīvošanai: mājas, dzīvokļi, zeme, kurā plāno būvēt māju dzīvošanai, kā arī komercīpašumus: viesnīcas, veikalus, restorānus, un tml.

2. Kur var iegūt informāciju par vidējām mājokļa cenām Latvijā?

Informāciju par vidējām mājokļa cenām var iegūt no nekustamo īpašumu kompāniju tirgus apskatiem un no banku analītiskajiem apskatiem.

3. Kāpēc man jādzīvo (un jābūt deklarētam) kopā ar laulāto, ja esmu šeit uz uzturēšanās atļaujas pamata saistībā ar laulībām?

Imigrācijas likuma 26. pants paredz, ka uzturēšanās atļauju var pieprasīt laulātais un šajos gadījumos uzturēšanās atļauju izsniedz ar nosacījumu, ka laulība ir monogāma, laulātie dzīvos kopā un viņiem ir kopīga mājsaimniecība.

1. Kas jādara, lai Latvijā varētu saņemt medicīnisko palīdzību?

Medicīniskās palīdzību nelielu traumu, pēkšņu saslimšanu gadījumos un hronisku slimību saasinājuma gadījumos var saņemt ģimenes ārsta praksē. Ārpus ģimenes ārsta darba laika iespējams:

• zvanīt uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001;
• vērsties pie dežūrārstiem;
• doties uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktiem;
• vērsties slimnīcu uzņemšanas nodaļās.

Dzīvībai kritiskos gadījumos jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestam - 113!
Izmantojot mobilo lietotni eVeselībasPunkts (eHealthPoint), līdz ar zvanu uz ārkārtas tālruni 113, NMP dienestam var nodot arī zvanītāja atrašanās vietas datus (GPS koordinātes) un izsaucēja informāciju (vārds, uzvārds, personas kods), ja tāda ir ievadīta. Daudzos gadījumos šī informācija var būtiski paātrināt mediķu brigādes izsūtīšanu un palīdzības saņemšanu. Tāpat lietotne parādīs tuvāko ārstniecības iestādi, kontaktinformāciju un pakalpojumus, ko tā sniedz, kā arī navigācijas karti ar maršrutu uz tuvāko ārstniecības iestādi. Mobilo lietotni bez maksas var lejupielādēt Google Play un App Store.

2. Vai visiem iebraucējiem medicīniskā palīdzība ir par maksu?

Valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu ir tiesības saņemt ārzemniekam, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā, un bezvalstniekam, kuram bezvalstnieka statuss piešķirts Latvijas Republikā, bēglim vai personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, patvēruma meklētājam, Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa laulātajam, kuram ir termiņuzturēšanās atļauja, ir tiesības saņemt valsts apmaksātu dzemdību palīdzību. Tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros ir personai, kura ir sociāli apdrošināta veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

3. Kas ir Nacionālā veselības dienesta Pakalpojumu saņēmēju reģistrs?

Pakalpojumu saņēmēju reģistrs nodrošina to personu uzskaiti, kurām ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.

4. Kuras personas ir tiesīgas saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus?

Tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu ir:

• Latvijas pilsonim;
• Latvijas nepilsonim;
• ārzemniekam ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā;
• bezvalstniekam, kuram bezvalstnieka statuss piešķirts Latvijā;
• bēglim vai personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss;
• patvēruma meklētājam;
• personai, kura saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ir sociāli apdrošināta veselības apdrošināšanai (piemēram, pašnodarbināta persona, kuras ienākumi sasniedz noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, darba ņēmējs, izņemot mikrouzņēmumos strādājošos);
• normatīvajos aktos noteiktā kārtībā aizturētai personai;
• apcietinātai vai notiesātai personai, kura sodu izcieš brīvības atņemšanas iestādē;
• augstāk minēto personu bērniem vecumā līdz 18 gadiem.

Papildus minētajām iedzīvotāju grupām tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu ir arī sociāli apdrošinātas (veselības apdrošināšanai) personas laulātajam:

• ja sociāli apdrošinātā persona ir Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis, vai
• ja laulātajam ir termiņuzturēšanās atļauja un viņš audzina bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz 15 gadiem.

Valsts apmaksātu dzemdību palīdzību bez maksas ir tiesības saņemt arī Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa laulātajai, kurai ir termiņuzturēšanās atļauja Latvijā.

Atbilstoši starpvalstu noslēgtajiem līgumiem tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus papildus ir:

• Krievijas Federācijas militārajiem pensionāriem, kuru dzīvesvieta ir Latvijas Republika;
• Ukrainas pilsoņiem, kuru dzīvesvieta ir Latvijas Republika un kuri šeit saņem Ukrainas vai Latvijas un Ukrainas valsts maksāto pensiju (pārējiem Ukrainas pilsoņiem pienākas tikai neatliekamā palīdzība).

5. Kā personas tiek iekļautas Pakalpojumu saņēmēju reģistrā?

Daļa informācijas Pakalpojumu saņēmēju reģistrā tiek saņemta tiešsaistes režīmā no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošā Iedzīvotāju reģistra. Šobrīd automātiski Pakalpojumu saņēmēju reģistrā tiek iekļauti tikai Latvijas pilsoņi un Latvijas nepilsoņi, kā arī atsevišķos gadījumos ārzemnieki, kuriem izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā. Pārējos gadījumos personas pakalpojumu saņēmēju reģistrā tiek iekļauti tikai gadījumos, ja tās ar iesniegumu vēršas Nacionālajā veselības dienestā vai kad kāda cita valsts pārvaldes iestāde vēršas Nacionālajā veselības dienestā, norādot, ka minētā persona atbilst attiecīgajam statusam.

Personām, kurām nav Latvijas personas koda, Pakalpojumu saņēmēju reģistrā netiek iekļautas, bet pakalpojumus saņem, uzrādot vai nu attiecīgo statusu apliecinošus dokumentus vai Nacionālā veselības dienesta lēmumu.

1. Kur var iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai?

Ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā atbilstoši savai kompetencei dokumentē un kontrolē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze, Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības un Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments. Dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

2. Kādos gadījumos var prasīt uzturēšanās atļauju, neizbraucot no Latvijas?

Ārzemnieks ir tiesīgs iesniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ja:

1) viņš uzturas Latvijas Republikā ar derīgu vīzu, un viņš ir:

• akreditētas izglītības iestādes pedagogs;
• zinātnieks, kurš noslēdzis zinātniskās sadarbības līgumu ar zinātnisko institūciju reģistrā iekļautu zinātnisku institūciju;
• konsultants (eksperts), kurš sniedz palīdzību valsts vai pašvaldības iestādei, vai persona, kura palīdz īstenot tādu starptautisku līgumu vai projektu, kura dalībvalsts ir Latvijas Republika;
• komponists, mūziķis, dziedātājs, horeogrāfs, dejotājs, režisors, aktieris, cirka mākslinieks, izrādes nodrošināšanā iesaistīts tehniskais darbinieks vai no valsts vai pašvaldības budžeta finansētas kultūras iestādes vadītājs;
• ieguvis tiesības uz nodarbinātību Latvijas Republikā vai uzturas Latvijas Republikā saistībā ar nodarbinātību, kuras veikšanai nav nepieciešams saņemt apliecinājumu par tiesībām uz nodarbinātību;
• sporta treneris;
• profesionāls sportists pēc sporta kluba uzaicinājuma;
• Latvijas Republikā akreditētas izglītības iestādes audzēknis vai pilna laika studējošais. Šis nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš ir Imigrācijas likuma 4. panta devītajā daļā minētajā sarakstā iekļautas valsts pilsonis vai ārzemnieks, kuram ārvalstī piešķirts bezvalstnieka, bēgļa vai alternatīvais statuss vai piešķirta pagaidu aizsardzība;
• Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecāks, kurš uzturēšanās atļauju pieprasa saskaņā ar Imigrācijas likuma 30. pantu;
• nepilngadīgs bērns.

2) viņš uzturas Latvijas Republikā ar derīgu uzturēšanās atļauju;

• viņš likumīgi uzturas Latvijas Republikā, un viņam ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja;
•  viņš ir tāda ārzemnieka ģimenes loceklis, kuram citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja un kurš Latvijas Republikā uzturas likumīgi, ja ģimene ir izveidota citā Eiropas Savienības dalībvalstī pirms tam, kad ārzemnieks, kuram ir citā dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja, pieprasījis termiņuzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;
• viņš ir tādas valsts pilsonis, kuras pilsoņiem ieceļošanai Latvijas Republikā nav nepieciešama vīza;
• viņam ir derīga citā Šengenas līguma valstī izsniegta uzturēšanās atļauja;
• viņam ir derīga citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, kas izsniegta kā uzņēmuma ietvaros pārceltam darbiniekam, un ārzemnieks pieprasa termiņuzturēšanās atļauju Latvijas Republikā kā uzņēmuma ietvaros pārcelts darbinieks.

3. Vai var nokārot uzturēšanās atļauju saistībā ar laulībām?

Ārzemnieks, kurš ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa laulātais, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka laulātais ir tiesīgs pieprasīt:

• pirmo reizi iesniedzot dokumentus, - termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;
• otro reizi iesniedzot dokumentus, - termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;
• trešo reizi iesniedzot dokumentus, - pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

4. Vai dokumentu par nepieciešamo iztikas nodrošinājumu, pieprasot uzturēšanās atļauju var iesniegt laulātais vai cits radinieks?

Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis, kurš uzturas Latvijas Republikā ar reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, vai ārzemnieks, kuram ir derīga termiņuzturēšanās vai pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, var iesniegt notariāli apliecinātu vai pārvaldes vai pārstāvniecības amatpersonas klātbūtnē parakstītu iesniegumu par ārzemnieka uzturēšanās izdevumu segšanu.

5. Vai var uzturēties Latvijā pēc uzturēšanās atļaujas vai vīzas derīguma termiņa beigām, ja nav iespējams izceļot no Latvijas sakarā ar vīrusinfekcijas Covid-19 izplatību?

Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, līdz 2021. gada 30. jūnijam ārzemnieks, kurš uzturas Latvijas Republikā un kura ceļošanas dokumentam šajā laikposmā pēc 2020. gada 12. marta beidzies derīguma termiņš, ir tiesīgs saņemt atkārtotu uzturēšanās atļauju vai reģistrēt uzturēšanās atļauju, uzrādot minēto dokumentu.

Ārzemnieks, kurš likumīgi uzturas Latvijas Republikā ar C vīzu, ko izsniegusi Latvijas vai citas Šengenas līguma dalībvalsts atbildīgā iestāde, atsevišķos izņēmuma gadījumos var lūgt pagarināt vīzu un/vai viņa uzturēšanās ilgumu Latvijā:

Vīzas derīguma termiņu un/vai ārzemnieka uzturēšanās ilgumu pagarina tikai gadījumos, ja vīzas turētājs ir iesniedzis pierādījumu par nepārvaramiem apstākļiem vai humāniem iemesliem, kas viņam neļauj atstāt Latvijas teritoriju pirms vīzas derīguma termiņa vai vīzā atļautās uzturēšanās beigām. Šādu vīzu pagarina, neiekasējot valsts nodevu.

Vīzas derīguma termiņu un/vai uzturēšanās ilgumu var pagarināt arī gadījumos, ja vīzas turētājs iesniedz pierādījumus par nopietniem personīgiem iemesliem, kas pamato derīguma termiņa vai uzturēšanās ilguma pagarinājuma nepieciešamību. Par šādu pagarinājumu iekasē valsts nodevu – EUR 30 apmērā.

Savukārt Imigrācijas likumā ir noteikts tas, ka personu (ārzemnieku) var izraidīt no valsts, ja tā uzturas vai atrodas Latvijas Republikā nelikumīgi.

6. Ko darīt, ja pazaudē uzturēšanās atļaujas karti?

Ja personas uzturēšanās atļauja ir nozaudēta, nozagta vai nolaupīta, tad nekavējoties par šo faktu jāinformē dokumenta izdevējiestāde (Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde), Valsts policija vai Valsts Robežsardze.

Personai 30 dienu laikā no fakta konstatācijas jāiesniedz dokumenti jaunas uzturēšanās atļaujas izsniegšanai.

Ja par uzturēšanās atļaujas zudumu persona ir ziņojusi rakstiski, tad dokumenta atrašanas gadījumā tas nav derīgs lietošanai.

1. Kādas ir darba iespējas Latvijā, ja neprot latviešu valodu?

Ja darbiniekam nav saskare ar klientu (apmeklētāju, pircēju utt.) un darbinieks spēj saprasties ar darba devēju (saprast darba uzdevumu, aizrādījumus, uzslavas utt.), darbs ir privātā sektorā, tad ir iespējams strādāt bez latviešu valodas zināšanām.

2. Kur internetā var atrast brīvo darba vakanču sarakstu Latvijā?

Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk – NVA) darba meklētājiem piedāvātais CV un vakanču portāls ir plašākā vakanču datu bāze Latvijā, kurā aptvertas visās 25 NVA filiālēs reģistrētās brīvās darba vietas. Tajā Jūs varat aplūkot ik dienu atjaunotu un papildinātu vakanču sarakstu.

Jums ir iespēja gan aplūkot visas vakances, gan izvēlēties atlasi pēc darbības jomas vai pēc atrašanās vietas - reģiona. Turklāt Jūs pats portālā varat publicēt arī savu CV. Ieskatieties portālā, sekojot saitei: http://cvvp.nva.gov.lv.

3. Kad patvēruma meklētājs var sākt strādāt?

Tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem piešķir patvēruma meklētājam, kurš ir saņēmis patvēruma meklētāja personas dokumentu un nav saņēmis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt triju mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, un tas nav noticis viņa vainas dēļ. Tiesības uz nodarbinātību saglabājas līdz brīdim, kad stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams galīgais lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.

1. Kādas ir izglītības iespējas Latvijā iebraucējam no trešajām valstīm?

Iebraucējiem ir tiesības uz izglītību: pamata izglītību (9 klases), vidējo izglītību
(12 klases), kā arī profesionālo izglītību un augstāko izglītību var iegūt valsts (pašvaldības) un privātajās mācību iestādēs.

2. Vai Latvijā izglītību var iegūt tikai latviešu valodā?

Augstāko izglītību Latvijā var iegūt arī svešvalodās. Pamata un vidējo izglītību iespējams apgūt mazākumtautību skolās, profesionālo izglītību tikai latviešu valodā. Latvijā darbojas privātās mācību iestādes, kurās ir iespējams izglītoties ne tikai latviešu valodā, bet arī svešvalodās.

1. Kuras valsts pilsonību izvēlēties bērnam, kurš dzimis Latvijā, ģimenē, kur viens no vecākiem ir Latvijas Republikas pilsonis, bet otrs vecāks – Krievijas Federācijas pilsonis?

Bērnam līdz 18 gadu vecumam var būt abu valstu pilsonība. Sasniedzot 18 gadu vecumu, bērns pats var izvēlēties, kuras vienas valsts pilsonību paturēt.

1. Kāds ir nodokļu apmērs iebraucējam no trešajām valstīm uzņēmuma (SIA, IK) īpašniekam?

Tāds pats nodokļu apmērs, kā uzņēmējiem Latvijā.

2. Vai, Latvijā strādājot un maksājot, nodokļus iebraucējs no trešās valsts var pretendēt uz Latvijas vecuma pensiju?

Tas ir atkarīgs no kuras valsts ir ieradies iebraucējs un - vai Latvijai ar iebraucēja izcelsmes valsti ir līgums sociālās drošības jomā. Valstis ar kurām Latvijai ir noslēgti starpvalstu līgumi - Ukraina, Baltkrievija, Krievija, Kanāda un Austrālija.

3. Kur atrast informāciju par 2.pensiju līmenī?
Informāciju par pensiju sistēmas 2. līmeni var atrast šeit: https://www.vsaa.gov.lv/pakalpojumi/stradajosajiem/2-pensiju-limenis/

4. Kas ir 2.pensiju līmenis?
Pensiju 2. līmenis: https://www.manapensija.lv/lv/pensiju-2-limenis/2-pensiju-limenis/

1. Vai iebraucējam, no trešās valsts ir tiesības uz mantojumu Latvijā?

Iebraucējam no trešās valsts ir tiesības saņemt mantojumu Latvijā.

2. Kur griezties pēc palīdzības, ja tieku diskriminēts no personāla puses augstskolā, kurā mācos?

Ja ir aizdomas par diskriminējošu izturēšanos, pēc palīdzības ir iespējams vērsties Tiesībsarga birojā, Baznīcas ielā 25, Rīgā, LV-1010.
Kontaktinformācija: http://www.tiesibsargs.lv/lv/pages/kontaktinformacija

3. Kādā valodā var iesniegt iesniegumus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē?

Saskaņā ar Imigrācijas likuma 22.panta ceturto daļu, izsaukuma apstiprināšanai vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus var iesniegt latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā. Uzaicinātājs izsaukuma apstiprināšanai nepieciešamo iesniegumu un paskaidrojumus sniedz tikai latviešu valodā.
Pamatojoties uz Valsts valodas likuma 10.panta otro daļu, valsts un pašvaldību iestādes, tiesas un tiesu sistēmai piederīgas iestādes, kā arī valsts vai pašvaldību uzņēmumi no personām pieņem un izskata dokumentus tikai valsts valodā.

4. Vai dokumentus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē var iesniegt elektroniski?

Jā, dokumentus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk – PMLP) var iesniegt elektroniski tos parakstot ar drošu elektronisko parakstu.
Iesniegumu ielūgumu/ izsaukumu apstiprināšanai var iesniegt PMLP, sūtot uz e-pastu: pmlp@pmlp.gov.lv izmantojot e-pakalpojumu: iesniegums iestādei elektroniski (portālā www.latvija.lv) tiek parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, ja nepieciešams, pievienojot atbilstošā veidā paredzētos dokumentus.
Informācija sagatavota izmantojot PMLP mājaslapu: https://www.pmlp.gov.lv/

5. Vai trešo valstu pilsoņiem, kuri Latvijā uzturas saistībā ar nodarbinātību, tai skaitā nepilngadīgajiem, kuri uzturas kopā ar vecākiem, ir iespējams saņemt Eiropas veselības apdrošināšanas karti (turpmāk – EVAK)? Vai EVAK darbosies visā Eiropas Savienības teritorijā, piemēram, ģimenei dodoties ekskursijā uz Igauniju?

Saskaņā ar informāciju Nacionālā veselības dienesta mājaslapā – "Eiropas veselības apdrošināšanas karte jeb EVAK (angļu valodā - European Health Insurance Card) ir plastikāta karte, kas apliecina, ka persona ir Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts (Īslandes, Norvēģijas, Lihtenšteinas) vai Šveices Konfederācijas iedzīvotājs (turpmāk - Dalībvalsts) un savā valstī ir sociāli apdrošināts. Īslaicīgi uzturoties citā Dalībvalstī, EVAK apliecina tiesības saņemt nepieciešamo vai neatliekamo medicīnisko veselības aprūpi tādā pašā apjomā, kāda tā tiek nodrošināta attiecīgās valsts iedzīvotājiem."

Trešo valstu pilsonim, kurš Latvijas Republikā uzturas saistībā ar nodarbinātību un ir sociāli apdrošināts, kā arī viņa nepilngadīgajiem bērniem ir tiesības saņemt EVAK.

6. Vai Latvijā var atjaunot citā valstī izdoto autovadītāja apliecību, ja tai ir beidzies derīguma termiņš?

Ja apliecība izsniegta citā valstī (ārpus Eiropas Savienības), tad šādu apliecību transportlīdzekļa vadīšanai Latvijā var izmantot līdz 1 gadam no ierašanās brīža Latvijā. Ja persona Latvijā uzturas ilgāk par 1 gadu, tad apliecība ir jāapmaina, noteiktajā kārtībā nokārtojot vadīšanas eksāmenu Ceļu satiksmes drošības direkcijā (turpmāk – CSDD). Pirms reģistrācijas eksāmenu kārtošanai personai jāvēršas CSDD, lai veiktu nepieciešamās vadītāja apliecības pārbaudes.

Ja vadītāja apliecības izdošanas un derīguma faktu nav iespējams pārbaudīt tiešsaistes režīmā, CSDD nosūta pieprasījumu attiecīgajai ārvalstu kompetentajai iestādei sniegt detalizētu informāciju par vadītāja apliecību un tās derīgumu apmaiņai. Šādu apstiprinājumu CSDD var iesniegt arī pati persona, kura vēlas apmainīt apliecību. Šādā gadījumā, ņemot vērā Latvijā noteikto kārtību par starptautisko dokumentu apriti, tam jābūt legalizētam vai apstiprinātam ar apliecinājumu “Apostille”.

Apvienotajā Karalistē (UK) izsniegtās vadītāja apliecības arī pēc 2020.gada 31.decembra (pēc BREXIT) tiks mainītas bez eksāmenu kārtošanas.

Jāņem vērā, ka vadīt transportlīdzekli bez derīgas transportlīdzekļa vadītāja apliecības (arī, ja beidzies tās derīguma termiņš) ir aizliegts.

7. Vai ģimene ar uzturēšanās atļauju Latvijā un trīs bērniem, var saņemt Latvijas goda ģimenes apliecību “3+ ģimenes karte”?

Apliecība “Goda ģimene” ir valsts veidota un Sabiedrības integrācijas fonda īstenota atbalsta programma daudzbērnu ģimenēm, kuras aprūpē trīs un vairāk bērni vecumā līdz astoņpadsmit gadiem, kā arī pilngadīgas personas, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību un ģimenēm, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti vai pilngadīgu personu, kurai noteikta I vai II grupas invaliditāte. Informāciju par apliecības saņemšanu meklē: https://www.godagimene.lv/par-karti/.

8. Vai trešās valsts valstspiederīgais var saņemt elektroniskās identifikācijas līdzekli – ārzemnieka eID karti?

Ministru kabinets apstiprināja grozījumus noteikumos par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu un par personu apliecinošiem dokumentiem, lai sekmētu ārzemnieku iekļaušanos Latvijas digitālajā vidē un veicinātu ekonomikas, zinātnes, izglītības un kultūras sakaru attīstību Latvijā, piedāvājot ārzemniekiem elektroniskās identifikācijas līdzekli - ārzemnieka eID karti.

Ārzemnieka eID ir personu apliecinošs dokuments, kas apliecinās tā turētāja identitāti.

Ārzemnieka eID karti var saņemt visās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes klientu apkalpošanas nodaļās Latvijā. Tās noformēšana, izgatavošana un izsniegšana Latvijā maksā 80 eiro.

Ārzemnieka eID kartē iestrādātie elektroniskās identitātes rīki nodrošinās ārzemniekam iespēju pilnvērtīgi darboties elektroniskajā vidē: izmantot valsts e-pakalpojumus, lietot e-adresi, lai nodrošinātu komunikāciju ar valsts iestādēm, elektroniski identificēties un parakstīt dokumentus, tādējādi - kopumā lietot plašu valsts sniegto pakalpojumu klāstu.

Ārzemnieka eID karti var saņemt jebkurš ārzemnieks, kuram ir vai kurš vēlas tiesisku saikni ar Latviju, uz kuras pamata veidojas vai ir izveidojušās savstarpējas tiesības un pienākumi nekustamā īpašuma, komercdarbības, veselības, nodokļu, pabalstu, patvēruma un izglītības jomā. Tāpat to var saņemt ārzemnieks, kurš vēlas veicināt ekonomikas, zinātnes, izglītības vai kultūras sakaru attīstību un ārzemnieks, kurš vēlas Latvijā saņemt valsts pārvaldes pakalpojumus elektroniski vai ārzemnieks, kurš ir patvēruma meklētājs Latvijā.

Personas, kuras jau uzturas Latvijā ar uzturēšanās atļauju (piemēram, uzturēšanās tiesiskais pamats – nekustamais īpašums), beidzoties minēto tiesību termiņam, varēs izteikt vēlmi saņemt ārzemnieka personas apliecību, lai tādējādi turpinātu uzturēt saiti ar Latvijas valsts un citām institūcijām e-vidē, neatrodoties Latvijā.

Ārzemnieka personas apliecību var iegūt, ārzemniekam reģistrējoties Fizisko personu reģistrā, saņemot Latvijas personas kodu un piesakoties eID kartes noformēšanai, tādā veidā saņemot elektroniskās identitātes apliecināšanas rīku.

Ārzemnieka eID karte nav obligāts personu apliecinošs dokuments, un tās saņemšana ir personas brīva izvēle. Tāpat ārzemnieka eID karte nebūs ceļošanas dokuments un neapliecinās personas uzturēšanās tiesības Latvijā. Ārzemnieka personas apliecībai būs piecu gadu derīguma termiņš.

9. Vai Latvijā vieglajai automašīnai drīkst būt tonēti stikli?

Latvijas un Eiropas Savienības normatīvie akti nosaka transportlīdzekļu pieļaujamo stiklu tonējuma intensitāti: vējstiklam tikai augšmalu, priekšējiem sānu stiklu gaismas caurlaidībai jābūt ≥ 70%, pārējiem stikliem – ierobežojumu nav.

10. Vai Latvijā diennakts gaišajā laikā ir jābūt ieslēgtām automašīnas gaismām?

Latvijā diennakts gaišajā laikā mehāniskajiem transportlīdzekļiem ir jābrauc ar iedegtiem dienas gaitas, tuvās gaismas vai priekšējiem miglas lukturiem.

11. Vai, braucot automašīnā, obligāti ir jāpiesprādzējas?

Ja mehāniskā transportlīdzekļa sēdvieta ir aprīkota ar drošības jostu, tad obligāti ir jāpiesprādzējas, turklāt, ne tikai transportlīdzekļa vadītāja pienākums ir būt piesprādzētam, bet arī nevest pasažierus, kuri nav piesprādzējušies.

12. Vai Latvijā bērniem automašīnā obligāti ir nepieciešams autokrēsliņš vai paliktnis?

Latvijas Ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka bērnu automašīnā var pārvadāt tikai vecumam un svaram atbilstošā autokrēsliņā vai ar paliktni, kas uzstādīts atbilstoši ražotāja norādījumiem un pašam bērnam jābūt piesprādzētam ar drošības jostu vai autokrēsliņa jostiņām. Bērna pārvadāšana kulbiņā nav atļauta.

Autokrēsliņu grupu ceļvedis:

0+ grupa: 0-13 kg – no dzimšanas līdz 15 mēnešu vecumam;

0-1 grupa: 0-18 kg – no dzimšanas līdz četru gadu vecumam;

1 grupa: 9-18 kg – no 15 mēnenešu vecumam līdz četriem gadiem;

½ grupa: 9-25 kg – no 15 mēnešu vecumam līdz septiņiem gadiem;

1/2/3 grupa: 9-36 kg – no 15 mēnešu vecumam līdz 12 gadiem;

2/3 grupa paliktnis ar atzveltni (high-back booster): 15-36 kg – no četriem līdz 12 gadiem;

2/3 grupa paliktnis bez atzveltnes (booster cushion): 22-36 kg – no sešiem līdz 12 gadiem.

13. Kāds Latvijā ir atļautais braukšanas ātrums apdzīvotās vietās?

Latvijā apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h, bet dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijās – 20 km/h.