Informācija pakalpojumu sniedzējiem

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 28.jūlija noteikumiem Nr.591 “Ārzemnieku veselības apdrošināšanas noteikumi” - ārzemnieka veselību apdrošina Latvijas Republikā noteiktā kārtībā atzīta vai licencēta apdrošināšanas sabiedrība.

 Polisei jāgarantē izdevumu segšana vismaz par šādiem pakalpojumiem, kas saistīti ar veselības aprūpi:

1. neatliekamā medicīniskā palīdzība;

2. dzīvībai vai veselībai bīstama kritiska stāvokļa ārstēšana stacionārā;

3. transportēšana uz tuvāko ārstniecības iestādi, kurā sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību un dzīvībai vai veselībai bīstama kritiska stāvokļa ārstēšanu stacionārā;

4. transportēšana nogādāšanai atpakaļ mītnes zemē smagas slimības vai nāves gadījumā.

Polisē norādītais minimālais apdrošinātāja atbildības limits apdrošinā­šanas periodā nedrīkst būt mazāks par:

1. EUR 30 000 – pieprasot īstermiņa vīzu;

2. EUR 42 600 – pieprasot ilgtermiņa vīzu; ilgtermiņa vīzu, kas vien­laikus derīga kā īstermiņa vīza, vai uzturēšanās atļauju.

Polisi var iegādāties internetā www.eocta.lv, www.octa24.lv vai apdrošināšanas kompānijās IF, Baltijas apdrošināšanas nams, BTA.

(Informācija ievietota 19.09.2016.)

Viens no iemesliem, lai trešo valstu pilsonis, saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, ir nodarbinātība. Lai trešo valstu pilsonis Latvijā varētu būt nodarbināts uz darba līguma pamata, viņam/ai ir nepieciešams darba devējs, kurš plāno trešo valstu pilsoni nodarbināt. Latvijas Republikā tiesiskais regulējums ir vērsts uz iekšējā darba tirgus aizsardzību. Tāpēc, lai saņemtu uzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 6.punktu, gan darba ņēmējam - trešo valstu pilsonim, gan darba devējam - Latvijas Republikā reģistrētai komercsabiedrība ir jāievēro noteikta procedūra, ko nosaka Imigrācijas likums, 2010. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.564 „Uzturēšanās atļauju noteikumi”, 2014. gada 28. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.55 „Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu”, 2010. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.550 „Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanas kārtību” u.c. tiesību akti.

(Informācija ievietota 29.08.2016.)

Ja darba devējs neatrod piemērotu darbinieku Latvijā vai kāda no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, viņam ir tiesības piesaistīt darbiniekus no trešajām valstīm.

(Informācija ievietota 29.08.2016.)

Lai darba devējs Latvijā varētu nodarbināt trešo valstu pilsoni uz darba līguma pamata, viņš Nodarbinātības valsts aģentūras filiālē piesaka brīvu darba vietu (vakanci). Pēc darba vietas pieteikšanas tai jābūt brīvai ne mazāk par mēnesi līdz dienai, kad darba devējs vēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, turpmāk PMLP), lai apstiprinātu ielūgumu vīzas pieprasīšanai vai izsaukumu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai trešo valstu pilsonim.

Darba devējs (uzaicinātājs), noformējot izsaukumu trešo valstu pilsonim, kuru paredzēts nodarbināt Latvijas Republikā:

1. uzrāda personu apliecinošu dokumentu un atbilstoši noformētu pilnvaru ;
2. iesniedz iesniegumu, kurā norādīta šāda informācija:

2.1.   juridiskās personas reģistrācijas numurs;

2.2.   tālruņa numurs vai cita informācija (piemēram, elektroniskā pasta adrese), kas nodrošina saziņas iespējas ar uzaicinātāju;

2.3.   2010. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.564 „Uzturēšanās atļauju noteikumi” 20.punktā minētās ziņas par trešo valstu pilsoni;

2.4.   pamatojums nepieciešamībai nodarbināt trešo valstu pilsoni;

2.5.   trešo valstu pilsoņa izglītība;

2.6.   trešo valstu pilsoņa nodarbinātības nozares kods (līdz otrajam līmenim) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra Regulai Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2.red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām;

2.7.   trešo valstu pilsoņa profesijas kods atbilstoši Profesiju klasifikatoram;

2.8.     darba izpildes vieta (vietas), adrese (adreses);

2.9.     darba laiks stundās nedēļā.

2.10. darba samaksas apmērs mēnesī;

2.11. apliecinājums, ka darba devējs (uzaicinātājs) ir reģistrējies kā nodokļu maksātājs un veicis nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iemaksu budžetā;

2.12. apliecinājums, ka darba devējs (uzaicinātājs) uzņemas atbildību par trešo valstu pilsoņa izbraukšanu no valsts noteiktajā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu;

1. ja trešo valstu pilsoņa profesija ir reglamentēta, iesniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības vai līdzvērtīga dokumenta kopiju, kas apliecina profesionālās kvalifikācijas atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām. Ja trešo valstu pilsoņa profesija nav reglamentēta, iesniedz legalizēta izglītības dokumenta vai triju gadu pieredzi apliecinoša dokumenta kopiju profesijā, kurā darba devējs plāno nodarbināt trešo valstu pilsoni, pievienojot noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu valsts valodā.
2. ja trešo valstu pilsoņa darbs Latvijas Republikā paredzēts saskaņā ar darba līgumu, iesniedz darba līguma vai tā projekta kopiju.

(Informācija ievietota 29.08.2016.)

PMLP amatpersona lēmumu par izsaukuma apstiprināšanu pieņem piecu darbdienu laikā pēc izsaukuma apstiprināšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas. Ja lēmuma pieņemšanai nepieciešama papildu pārbaude, amatpersona par to informē darba devēju (uzaicinātāju) un lēmumu pieņem 10 darbdienu laikā.

(Informācija ievietota 29.08.2016.)

Trešo valstu pilsoni atļauts nodarbināt tikai tajā profesijā vai amatā, kura veikšanai piešķirtas tiesības uz nodarbinātību. Ja mainās nosacījumi, kas bijuši par pamatu minēto tiesību piešķiršanai (piemēram, mainās darba devējs, profesija, amats, darba laiks, darba izpildes vieta), trešo valstu pilsonim ir pienākums saņemt jaunas tiesības uz nodarbinātību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Trešo valstu pilsoņa tiesības uz nodarbinātību apliecina ieraksti vīzā vai uzturēšanās atļaujā, neizsniedzot atsevišķu dokumentu (darba atļauju).

http://likumi.lv/doc.php?id=68522

http://likumi.lv/ta/id/264304-noteikumi-par-arzemnieku-nodarbinasanu

http://likumi.lv/ta/id/212441-uzturesanas-atlauju-noteikumi

http://likumi.lv/ta/id/212360-noteikumi-par-arzemniekam-nepieciesamo-finansu-lidzeklu-apmeru-un-finansu-lidzeklu-esibas-konstatesanas-kartibu

(Informācija ievietota 29.08.2016.)

Uzturēšanās Latvijas Republikā atzīstama par nepārtrauktu, ja pēdējo piecu gadu laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem, vai kopā pēdējo piecu gadu laikā nepārsniedz vienu gadu. Šāds regulējums ir noteikts Imigrācijas likuma 24. panta astotajā daļā.

(Informācija ievietota 29.12.2016.)

Prombūtne uzskatāma par attaisnotu, ja tās iemesls ir bijis no personas neatkarīgi apstākļi (ārzemnieka slimība vai nepārvarama vara). Lai prombūtni uzskatītu par attaisnotu, personai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē jāiesniedz prombūtni attaisnojoši dokumenti.

(Informācija ievietota 29.12.2016.)

Saskaņā ar Imigrācijas likuma 36. panta pirmās daļas 4.punktu, ja ārzemnieks uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk par 12 mēnešiem nepārtraukti, tad Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir tiesības anulēt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Trešo valstu pilsonis, kuram nepieciešams uzturēties ārvalstīs ilgāk par Imigrācijas likuma 36.panta pirmās daļas 4.punktā minēto laikposmu (12 mēneši), iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē attiecīgu iesniegumu un prombūtni attaisnojošus dokumentus. Ja iesniegumu un attaisnojošos dokumentus trešo valstu pilsonis nav iesniedzis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, tad dokumentus iesniedz Latvijas pārstāvniecībā ārvalstīs.

http://likumi.lv/doc.php?id=68522

http://likumi.lv/ta/id/212441-uzturesanas-atlauju-noteikumi

(Informācija ievietota 29.12.2016.)

Saskaņā ar Izglītības likuma 3.pantu - tiesības uz izglītību (t.sk. pirmsskolas izglītību) ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) Latvijas nepilsonim;

3) Eiropas Savienības pilsonim, Eiropas Ekonomikas zonas pilsonim vai Šveices Konfederācijas pilsonim;

4) Eiropas Kopienas pastāvīgajam iedzīvotājam, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā;

5) bezvalstniekam, kuram ir derīgs bezvalstnieka ceļošanas dokuments, kas izsniegts Latvijas Republikā;

6) citas valsts, kas nav Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas vai Šveices Konfederācijas pilsonis, valstspiederīgajam vai bezvalstniekam, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā;

7) bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai;

8) personai, kura ir saņēmusi pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā.

Savukārt šī paša likuma 4.pants nosaka, ka no piecu gadu vecuma bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguves uzsākšanai ir obligāta!!! Līdz ar to pašvaldībai, kuras teritorijā ir deklarēta bērna dzīvesvieta, ir pienākums nodrošināt bērnam vietu bērnudārzā pēc iespējas tuvāk viņa dzīvesvietai.

Reģistrāciju bērnudārzos ir iespējams veikt vairākos veidos, atkarībā no tā, kādas iespējas ir nodrošinājusi pašvaldība.

Bērnu pašvaldības noteiktajā kārtībā ir iespējams reģistrēt bērnudārzā klātienē, iesniedzot nepieciešamos dokumentus (jāuzrāda dzimšanas apliecība, vecāka personas apliecinošs dokuments, jāiesniedz iesniegums). Vairāk par reģistrēšanās kārtību, dokumentiem, vietu, kur nepieciešams doties u.tml., jāinteresējas savā pašvaldībā.

Ir pašvaldības, kuras piedāvā iespēju vecākiem bērnu reģistrāciju bērnudārzā veikt elektroniski, izmantojot e-pakalpojumus, kā arī apskatīt bērna vietu rindā, piemēram, 

1. Rīgas pilsētas pašvaldība – www.eriga.lv;
2. Liepājas pilsētas pašvaldība – registrs.liepaja.edu.lv; 
3. Siguldas novads – www.sigulda.lv/public/lat/pasvaldiba/pakalpojumi1/;
4. Jūrmalas pilsēta – www.jurmala.lv/lv/izglitiba/pirmsskolas_izglitiba/;
5. Ogres novads – www.ogresnovads.lv/lat/izglitiba/bernu_rinda/?doc=617;
6. Ķekavas un Aglonas novads - www.latvija.lv/Epakalpojumi/EP103/Apraksts.

Par to, vai pašvaldība piedāvā elektronisko bērnu reģistrēšanu bērnudārza rindā, jāinteresējas savā pašvaldībā.

(Informācija ievietota 29.12.2016.)

Ja izglītības atestāts/diploms ir iegūts ārvalstīs, šis dokuments ir jāiesniedz ekspertīzei Akadēmiskās informācijas centram www.aic.lv, Dzirnavu ielā 16, Rīgā, tel. 67225155, e-pasts aic@aic.lv

Ja nepieciešama profesionālās kvalifikācijas atzīšanas eksperta konsultācija, tā ir iepriekš jāsaskaņo, sazinoties elektroniski prof@aic.lv.

Atkarībā no atzīšanas mērķa izglītību apliecinošo dokumentu atzīšanu iedala:

A.      Ārvalstīs iegūtu izglītības dokumentu akadēmiskā atzīšana – lai turpinātu izglītību vai strādātu nereglamentētā profesijā.

Ārvalstīs iegūtu izglītības dokumentu akadēmiskā atzīšana nepieciešama, ja vēlas turpināt iegūt izglītību Latvijā vai strādāt nereglamentētā profesijā, ja to pieprasa izglītības iestāde vai darba devējs.

Akadēmiskās informācijas centram (AIC) jāuzrāda izglītības dokumenta oriģināls un atzīmju izraksts. Ja nepieciešams, AIC darbinieki var pieprasīt arī dokumentu legalizāciju un tulkojumu. Ja dokuments ir izsniegts valstī, kura nav ENIC/NARIC tīklā, tad tā legalizācija Dokumentu legalizācijas likuma noteiktajā kārtībā ir obligāta.

AIC veic izglītības dokumenta ekspertīzi, kurā noskaidro izglītības iestādes statusu mītnes valstī un apgūtās programmas līmeni. AIC izsniedz izziņu par to, kādam Latvijā izsniegtam izglītības dokumentam ārvalstu izglītības dokuments var (ja var) tikt pielīdzināts. Dokumentu maksimālais izskatīšanas termiņš ir četri mēneši.

AIC izsniegtā izziņa ir jāiesniedz Latvijas izglītības iestādei vai darba devējam.

Maksa par ārvalstīs iegūta izglītības dokumenta akadēmisko atzīšanu ir EUR 41,00.

 B.     Ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšana – lai strādātu reglamentētā profesijā.

Ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšana nepieciešama, ja vēlas strādāt reglamentētā profesijā.

Reglamentēta profesija ir profesija, kurai valstī ir noteiktas vienotas prasības.

Latvijā reglamentēto profesiju saraksts ir pieejams Akadēmiskās informācijas centra

reglamentēto profesiju datu bāzē.

Akadēmiskās informācijas centram (AIC) pretendents iesniedz:

• iesniegumu (noteikta parauga veidlapa);
• pases kopiju;
• izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus;
• izziņu no mītnes valsts kompetentām iestādēm par tiesībām strādāt profesijā mītnes valstī;
• izziņu no mītnes valsts kompetentām iestādēm par darba pieredzi;
• ārstiem, veterinārārstiem, farmaceitiem, medmāsām, vecmātēm, zobārstiem, arhitektiem - izziņu no mītnes valsts kompetentām iestādēm par labu reputāciju un disciplinārpārkāpumu neesamību (šāda izziņa nedrīkst būt vecāka par trīs mēnešiem).

Dokumentiem ir nepieciešams tulkojums latviešu valodā. Dokumentiem, kas izdoti ārpus Eiropas Savienības (izņemot Baltkrievija, Kirgīzija, Krievija, Moldova, Ukraina, Uzbekistāna), jābūt legalizētiem Latvijā.

Maksa par ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu ir EUR 200,00. 

(Informācija ievietota 28.02.2017.)

Ja apliecība izsniegta citā valstī (ārpus Eiropas Savienības), tad šādu apliecību transportlīdzekļa vadīšanai Latvijā var izmantot līdz 1 gadam no ierašanās brīža Latvijā. Ja persona Latvijā uzturas ilgāk par 1 gadu, tad apliecība ir jāapmaina, noteiktajā kārtībā nokārtojot vadīšanas eksāmenu Ceļu satiksmes drošības direkcijā (turpmāk – CSDD). Pirms reģistrācijas eksāmenu kārtošanai personai jāvēršas CSDD, lai darbinieki veiktu nepieciešamās vadītāja apliecības pārbaudes un nepieciešamības gadījumā pieprasītu informāciju no ārvalsts vadītāja apliecību izdevējiestādes par vadītāja apliecības izdošanas faktu. Šī pārbaude var ilgt pat līdz 3 mēnešiem.

(Informācija ievietota 14.03.2017.)

Lai iegūtu apstiprinājumu par apmaināmās vadītāja apliecības iegūšanas likumību, CSDD ir tiesīga no Latvijas Republikā akreditētās attiecīgās valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības vai vadītāja apliecības izdevējvalsts kompetentās institūcijas pieprasīt rakstisku informāciju par vadītāja apliecības izdošanas faktu, derīguma termiņu, tajā norādītajām transportlīdzekļu kategorijām un citu informāciju, kas var apstiprināt vadītāja apliecības izdošanas faktu, ja:

1) ārvalstīs izdotajā vadītāja apliecībā ir labojumi vai pierakstījumi, vai, ja apliecība ir mehāniski vai citādi bojāta un nav iespējams noteikt apliecības datus;

2) ārvalstīs izdotu vadītāja apliecību iesniedz persona, kurai nav bijusi Latvijā pirms tam izdota vadītāja apliecība;

3) iesniegtā vadītāja apliecība neatbilst CSDD rīcībā esošajiem attiecīgo valstu iesniegtajiem vadītāja apliecību paraugiem vai vadītāja apliecību veidlapu izsniegšanas katalogiem, vai, ja ir pamatotas aizdomas, ka vadītāja apliecība ir iegūta nelikumīgi, un vadītāja apliecību nevar pārbaudīt tās izdevējvalsts vadītāja apliecību reģistrā.

(Informācija ievietota 14.03.2017.)

Lai mainītu citā valstī (ārpus Eiropas Savienības) izsniegtu apliecību, CSDD jāuzrāda:

1) pase vai personas identifikācijas (ID) karte (personai jābūt Latvijā piešķirtam personas kodam);

2) apmaināmā vadītāja apliecība;

3) derīga veselības pārbaude (tā jāuzrāda, ja par to CSDD reģistrā nav informācijas). Par veselības pārbaudes derīguma termiņu katrs vadītājs bez maksas var uzzināt e-CSDD vai zvanot uz CSDD maksas informācijas tālruni 90004099. Veselības pārbaudi var veikt pie ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādēs izveidotās ārstu komisijās.

Mainot vadītāja apliecību, kas nav noformēta Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts valodā vai krievu valodā, CSDD ir tiesības pieprasīt vadītāja apliecības, kā arī citu iesniedzamo dokumentu notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.

(Informācija ievietota 14.03.2017.)

Tulka klātbūtne ir pieļaujama, kad CSDD darbinieks iepazīstina klientu ar eksāmena norisi, procedūru un pēc braukšanas eksāmena, kad tiek paziņoti rezultāti un izskaidrotas klienta turpmākās darbības.

https://likumi.lv/doc.php?id=205042

https://www.csdd.lv/arvalstu-vaditaja-apliecibas-izmantosana/arvalstis-izsniegtas-apliecibas-maina

(Informācija ievietota 14.03.2017.)

Bēgļus un personas ar alternatīvo statusu var nodarbināt bez ierobežojumiem uz tādiem pašiem nosacījumiem kā Latvijas Republikas iedzīvotājus.

Tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem ir arī patvēruma meklētājiem, ja no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ sešu mēnešu laikā nav ticis pieņemts lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Šādā gadījumā darba devējam gan jārēķinās, ka, ja netiks saņemta uzturēšanās un darba atļauja Latvijā, darba attiecības būs jāpārtrauc.

Privātajā sektorā personas bez valsts valodas zināšanām drīkst nodarbināt tad, ja to darbība neskar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību).

Darba devēji var pieteikt savas vakances Nodarbinātības valsts aģentūrā, kuras darbinieki palīdzēs atrast piemērotu darbinieku. Nodarbinātības valsts aģentūrā  iespējams pieteikt arī subsidēto darba vietu, saņemot atbalstu 50% apmērā no minimālās darba algas.

Vairāk par NVA sniegto atbalstu darba devējiem lasiet http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=1&mid=548&txt=4629

Par subsidētajām darba vietām lasiet http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=433&mid=437&txt=2926&from=0

(Informācija ievietota 29.03.2017.)

2017. gada 2. martā stājas spēkā grozījumi Imigrācijas likumā. Ar grozījumiem likumā ir precizēti gan likuma termini, gan ieviesti jauni, skaidrojoši termini, tostarp – stažieris, sezonas darbinieks, speciālists, uzņēmuma ietvaros pārcelts darbinieks, uzņēmumu grupa, vadītājs. Tāpat grozījumi paredzēja, ka Ministru kabinetam ir jānosaka to specialitāšu (profesiju) saraksts, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijas Republikā var tikt uzaicināti trešo valstu pilsoņus.

(Informācija ievietota 26.06.2017.)

Turpmāk Eiropas Savienības zilo karti piešķirs arī gadījumos, ja personas nav ieguvušas attiecīgo augstāko izglītību, bet tām ir vismaz piecu gadu pieredze attiecīgajā jomā. ES zilo karti (jeb termiņuzturēšanās atļauju augsti kvalificētam darbaspēkam, ar kuru tiem nodrošinātas tiesības pretendēt uz ES pilsoņiem līdzvērtīgām sociālajām garantijām, tiesības strādāt ES teritorijā u.c.) varēs saņemt ne tikai trešo valstu pilsoņi, kam ir augstākā izglītība attiecīgajā specialitātē vai nozarē, kurā tie tiek nodarbināti, bet arī trešo valstu pilsoņi, kam nav augstākās izglītības attiecīgajā specialitātē vai nozarē, bet ir vismaz 5 gadu profesionāla pieredze darba līgumā noteiktajā specialitātē vai nozarē. Līdz 2017. gada 1. septembrim Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju izstrādās kārtību, kādā trešo valstu pilsoņi bez augstākās izglītības konkrētajā specialitātē vai nozarē (bet ar profesionālo pieredzi), kurā to plānots nodarbināt, var pretendēt uz ES zilo karti. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pēc visu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas tos izskata un atbildi sniedz 10 darba dienu laikā.

(Informācija ievietota 26.06.2017.)

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi profesiju sarakstu, kurās prognozējams būtisks darbaspēka trūkums. Ministru kabineta noteikumu  projekta ”Saraksts ar specialitātēm (profesijām), kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums un kurās darbā Latvijas Republikā var tikt uzaicināti ārzemnieki, piemērojot atvieglotus nosacījumus” pielikumā ir specialitātes (profesijas), kurās paredz būtisku darbaspēka trūkumu LR.  Turpmāk uz šo profesiju pārstāvjiem, kas pieprasīs ES zilo karti, tiks attiecināts zemāks minimālās algas kritērijs, vidējai darba samaksai iepriekšējā gadā piemērojot koeficientu 1,2.

(Informācija ievietota 26.06.2017.)

Grozījumi paredz vairākus izņēmumus un jauninājumus attiecībā uz trešo valstu studentiem:

• 20 stundas nedēļā pie jebkura darba devēja var strādāt pilna laika studenti un studentu apmaiņas programmu dalībnieki, kas saņēmuši ilgtermiņa vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas;
• tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem piešķir trešo valstu pilsonim, kurš studē Latvijas augstskolas akreditētas pilna laika maģistra vai doktora studiju programmās, pēdējo divu studiju semestru laikā (ja maģistra studiju programmas ilgums ir viens gads, — šīs studiju programmas apguves laikā), ja šajā laikā nav studiju pārtraukuma.

(Informācija ievietota 26.06.2017.)

Grozījumi Imigrācijas likumā paredz papildu prasības ārvalsts komersantu pārstāvniecībām, proti, uzņēmumam ārvalstī jābūt reģistrētam vismaz pirms pieciem gadiem, jānodarbina vismaz 50 darbinieki, kā arī tā gada apgrozījumam jāpārsniedz 10 miljoni eiro un tam nav nodokļu maksājumu parādu. Uzturēšanās atļauju var iegūt uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus. Pēc šī termiņa beigām trešo valstu pilsonis turpmāko divu gadu laikā nav tiesīgs pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju sakarā ar šo mērķi. Ar šīm izmaiņām ir vēlme nodrošināt, lai Latvijas tirgū ienāk tikai perspektīvi uzņēmumi.

(Informācija ievietota 26.06.2017.)

Bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai, kura ir darbspējīgā vecumā, piešķir pabalstu, ja pabalsta pieprasīšanas dienā, persona strādā (ir darba ņēmējs vai pašnodarbinātais) vai persona nestrādā (nav darba ņēmējs vai pašnodarbinātais), ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā, tai ir bezdarbnieka vai darba meklētāja statuss un tā pilda bezdarbnieka vai darba meklētāja pienākumus, tostarp iesaistās valsts valodas apguves programmās. Ja bēglis vai alternatīvo statusu ieguvusī persona strādā, pabalstu maksā ne ilgāk par trim mēnešiem no darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšanas dienas.

(Informācija ievietota 18.09.2017.)

Bēglim ir tiesības saņemt pabalstu 10 mēnešus 12 mēnešu periodā no bēgļa statusa iegūšanas dienas. Alternatīvo statusu ieguvušai personai ir tiesības saņemt pabalstu 7 mēnešus 12 mēnešu periodā no alternatīvā statusa iegūšanas dienas.

(Informācija ievietota 18.09.2017.)

Ja persona atrodas ārzemēs un nepilda bezdarbnieka vai darba meklētāja pienākumus, tostarp neiesaistās valsts valodas apguves programmās, pabalsta izmaksa tiek apturēta.

(Informācija ievietota 18.09.2017.)

Nē, personai ar alternatīvo statusu nav tiesības mainīt vārdu.

Saskaņā ar Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma 2.pantu vārdu vai uzvārdu (vārdu un uzvārdu) var mainīt persona, kura ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, ja tā sasniegusi 15 gadu vecumu.

(Informācija ievietota 15.12.2017.)

Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 13. oktobra noteikumiem Nr. 591 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi” ja citas valsts izglītojamais, kurš iepriekš nav ieguvis izglītību Latvijā, ir pieteikts uzņemšanai izglītības iestādē, izglītības iestāde:

1. pieprasa no izglītojamā vecākiem, atbildīgās amatpersonas vai pilngadību sasniegušā izglītojamā dokumentus (ja tādi ir), kas raksturo un apliecina citā valstī apgūto mācību saturu un mācību sasniegumu vērtējumu;

2. ar direktora rīkojumu izveido izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas komisiju triju pedagogu sastāvā, lai novērtētu izglītojamā valodu prasmes, apgūto mācību saturu un mācību sasniegumus;

3. vērtē iesniegtos dokumentus un izglītojamā mācību sasniegumus, pieaicinot izglītojamo un viņa vecākus vai atbildīgo amatpersonu vai izglītojamo, kurš sasniedzis pilngadību;

4. uzņem izglītojamo viņa vecumam un vajadzībām atbilstošā klasē, ievērojot iepriekš apgūtā mācību satura pēctecību;

5. ar direktora rīkojumu nosaka viena līdz triju mācību gadu laikā īstenojamos valsts finansētos atbalsta pasākumus obligātās pamatizglītības ieguvei – latviešu valodas prasmes pilnveidei un mācību priekšmetu "Latviešu valoda" vai "Literatūra", vai "Latviešu valoda un literatūra", "Sociālās zinības", "Latvijas vēsture", kā arī to mācību priekšmetu apguvei, kuri atšķiras Latvijas un izglītojamā iepriekš apgūtajā izglītības programmā.

(Informācija ievietota 15.12.2017.)

Ja ārzemniekam ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, pabeigta vidusskola un viņš atbilst augstskolas uzņemšanas noteikumu nosacījumiem, viņam ir iespēja studēt budžeta grupā.

(Informācija ievietota 15.12.2017.)

Saskaņā ar Imigrācijas likumu, trešo valstu valstspiederīgais var kļūt par brīvprātīgo, kurš uz labas gribas pamata bez darba samaksas veic darbu, piedaloties Eiropas Komisijas vai starptautiskas organizācijas finansētā brīvprātīgā darba programmā, kurai nav peļņas gūšanas nolūka un kuras ietvaros tiek īstenoti sabiedrības interesēm atbilstoši mērķi. Brīvprātīgā darba programmā var uzņemt no 18 līdz 30 gadus vecu personu. Šis nosacījums neattiecas uz Eiropas Komisijas finansētu brīvprātīgā darba programmu un uz personas kabatas naudu un izdevumu atlīdzību. Saskaņā ar Brīvprātīgā darba likumu, brīvprātīgo darbu ir tiesības organizēt:

1) biedrībām un nodibinājumiem, tai skaitā arodbiedrībām un to apvienībām;

2) valsts un pašvaldību iestādēm;

3) politiskajām partijām un to apvienībām;

4) sociālajiem uzņēmumiem.

(Informācija ievietota 07.05.2019.)

Lektora darbs universitātē nevar tikt uzskatīts par brīvprātīgo darbu, jo brīvprātīgais darbs ir organizēts un uz labas gribas pamata veikts fiziskās personas fizisks vai intelektuāls bezatlīdzības darbs sabiedrības labā. Brīvprātīgajam darbam nav peļņas gūšanas nolūka.

(Informācija ievietota 14.05.2019.)

Ārzemniekam, kurš saņēmis ilgtermiņa vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju sakarā ar pilna laika studijām Latvijas Republikā akreditētā izglītības iestādē vai saistībā ar studentu apmaiņu, ir tiesības uz nodarbinātību līdz 20 stundām nedēļā vai 40 stundām nedēļā studiju brīvlaika periodā pie jebkura darba devēja. Savukārt ārzemnieks, kurš ir saņēmis

termiņuzturēšanās atļauju kā studējošais Latvijas Republikā akreditētā izglītības iestādē pilna laika maģistra vai doktora studiju programmā, ir tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem.

(Ievietots 23.05.2019.)

Tulku pakalpojuma nepieciešamību var pieteikt mājaslapā www.integration.lv. Precīzāka informācija pieejama šeit<<

(Informācija ievietota 29.05.2019.)

Jā, šajā situācijā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde piemēro Imigrācijas likuma 9.panta piektā daļas 10.punktu un 23.panta pirmās daļas 21.punktu – izsniedz termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ar tiesībām strādāt bez ierobežojumiem.

(Informācija ievietota 03.06.2019.)

Arī šajos gadījumos uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ir nepieciešams Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē apstiprināts izsaukums. Dokumentus izsaukuma apstiprināšanai iesniedz Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona. Šajos gadījumos tas ir vai nu darba devējs, vai izglītības iestāde. Jāpiemin, ka darba devējam vai izglītības iestādei iesniegt dokumentus ģimenes locekļu uzaicināšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ir tiesības, nevis pienākums.

(Informācija ievietota 26.11.2019.)

Jā, par  neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu nepilngadīgajam bērnam, kurš ir trešās valsts valstspiederīgais, būs jāmaksā. Pēc apmaksas veikšanas, samaksāto summu, uzrādot apmaksas dokumentu, var atgūt no apdrošināšanas kompānijas, kurā bērnam ir iegādāta veselības apdrošināšanas polise.

(Informācija ievietota 10.12.2019.)