Integrācijas politika

Latvijā par integrācijas politiku atbild Kultūras ministrija. 

Kopā ar Kultūras ministriju saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības procesā iesaistās arī Izglītības un zinātnes ministrija, Ārlietu ministrija, Labklājības ministrija, Vides un reģionālās attīstības ministrija, Iekšlietu ministrija, Aizsardzības ministrija, Valsts kanceleja, Sabiedrības integrācijas fonds, kā arī nevalstiskās organizācijas.

Integrācijas politikas kodolu veido dažādu grupu un indivīdu savstarpēja saprašanās un sadarbība, ar mērķi izveidot demokrātisku, saliedētu un pilsoniski aktīvu sabiedrību, kas balstās uz kopīgām pamatvērtībām. Sabiedrības integrācija aptver procesus, kas norisinās etniskajā, izglītības, kultūras, tiesiskajā, politiskajā, sociālpsiholoģiskajā, sociālajā u.c. cilvēka dzīves jomās. Integrācijas procesā būtiski ir apzināties sabiedrību vienojošās vērtības, piemēram, demokrātija un tiesiskums, labvēlīga saskarsme starp dažādu tautību iedzīvotājiem, cieņa pret dažādu etnisko un kultūras vērtību attīstību un saglabāšanu. Sociālās saiknes, viedokļu apmaiņa un starpkultūru komunikācija ir pamats kopā dzīvošanai. Integrācijas kontekstā būtiska loma ir valsts valodas zināšanām un kultūras tradīciju saglabāšanai kā Latvijā, tā arī diasporas mītnes zemēs.

2021.gada 5.februārī Ministru kabinets apstiprināja Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027.gadam. Pamatnostādņu virsmērķis ir nacionāla[1], solidāra, atvērta un pilsoniski aktīva sabiedrība, kuras pastāvēšanas pamats ir Satversmē noteiktās demokrātiskās vērtības un cilvēktiesības, latviešu valoda un latviskā kultūrtelpa.

Pamatnostādnēs ir ietverti šādi rīcības virzieni:

1) Nacionālā identitāte un piederība:

 Uzdevumi:

- Stiprināt valstiskuma apziņu un piederības sajūtu Latvijai.

- Veicināt latviešu valodas kā sabiedrību vienojoša pamata nostiprināšanos ikdienas saziņā.

- Veicināt vienojošas sociālās atmiņas izpratnes veidošanos sabiedrībā.

2) Demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums:

Uzdevumi:

- Veicināt iedzīvotāju demokrātijas prasmju un zināšanu apguvi atbilstoši globālajiem un laikmeta izaicinājumiem, tai skaitā mūžizglītības kontekstā.

- Stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju, veidojot pilsonisku kultūru un attīstot iekļaujošu pilsoniskumu.

- Veidot kvalitatīvu, drošu un iekļaujošu demokrātiskās līdzdalības un informācijas telpu.

3) Integrācija:

Uzdevumi:

- Veicināt Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu[2] integrāciju sabiedrībā.

- Sekmēt iedzīvotāju izpratni par sabiedrības daudzveidību, mazinot negatīvos stereotipos balstītu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām.


[1] Pamatnostādņu ietvarā tā ir sabiedrība, kas ciena un ir motivēta saglabāt Latvijas nacionālās vērtības, pieaugošas sabiedrības diversifikācijas apstākļos (migrācijas radīta kultūru un valodu daudzveidība).

[2] Pamatnostādņu izpratnē ārvalstu pilsoņi ir gan ES un Eiropas Ekonomikas zonas, gan ārpus ES un Eiropas Ekonomikas zonas esošo valstu, pilsoņi.
 
 

No 2007.-2013.gadam Latvijā īstenoto projektu rezultātu pārskats<<

 


Atpakaļ
Konsultācijas trešo valstu iebraucējiem Rīgā
+371 26959706 (I-V 9:00-17:00)


+371 26959706 (Whatsapp)

Raiņa bulvāris 15, Rīga, LV-1050
Konsultācijas trešo valstu iebraucējiem reģionos
Kurzeme: Liepāja, Rožu iela 6, tālr. 29570364
Zemgale: Jelgava, Skolotāju iela 8, tālr. 25915300
Latgale: Daugavpils, Ģimnāzijas iela 11, tālr. 29557630
Noderīgi

Pasākumu kalendārs
2024
Marts 
POTCPSSv
    
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
 
First Steps in Latvia First Steps in Latvia
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu.
Turpinot izmantot mūsu vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Vairāk šeit. OK