Latvijas izglītības sistēmu veido pirmsskolas izglītība (bērnudārzi), pamatizglītība (1.-9.klase), vidējā izglītība (10.-12.klase) un augstākā izglītība.
Ārvalstniekiem, kuri nav Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas vai Šveices Konfederācijas pilsoņi un kuriem ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijā, ir tiesības uz valsts nodrošinātu bezmaksas pamatizglītību un vidējo izglītību. Par augstākās izglītības programmas apguvi trešo valstu pilsonim jāmaksā saskaņā ar noslēgto līgumu ar attiecīgo izglītības iestādi.
- +Valoda un izglītība
Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst latviešu valodā. Citā valodā izglītību var iegūt privātās izglītības iestādēs, kā arī valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, ja tajās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas.
Latvijā mazākumtautību izglītības programmas ir pieejamas 8 mazākumtautību valodās: krievu, poļu, ebreju, ukraiņu, igauņu, lietuviešu, romu un baltkrievu valodā. Pamatskolas līmenī skolās vai klasēs, kas īsteno mazākumtautību programmu, daļa mācību stundu notiek mazākumtautību valodā un daļa latviešu valodā. Vidusskolas līmenī 60% mācību stundu notiek latviešu valodā, bet 40% mazākumtautību valodā.
Tomēr ikviens, kurš apgūst pamatizglītību vai vidējo izglītību citā valodā, vienlaicīgi arī apgūst valsts valodu un kārto valsts valodas pārbaudes eksāmenu. Nenokārtojot latviešu valodas zināšanu pārbaudi, Latvijā nevar iegūt diplomu par pamatizglītību vai vidējo izglītību.
Augstāko izglītību Latvijā valsts augstskolās var iegūt latviešu valodā un angļu valodā, privātajās augstskolās - latviešu, angļu un krievu valodā.
Akadēmiskā (bakalaura, maģistra) un zinātniskā (doktors) grāda ieguvei nepieciešamie darbi galvenokārt izstrādājami un aizstāvami latviešu valodā. Izņēmuma gadījumi saistīti ar studiju programmām, kas tiek īstenotas Eiropas Savienības programmu un starpvalstu līgumos paredzētos sadarbības ietvaros.
Kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšanās notiek valsts valodā, ja to finansē no valsts vai pašvaldību budžeta. - +Pirmsskolas izglītība
Latvijas likumdošana nosaka, ka bērni, kuri sasnieguši 5 gadu vecumu, ir obligāti jāsagatavo pamatizglītības ieguvei (jāapmeklē pirmsskolas izglītības iestādes), viņiem jāiegūst pamatizglītība vai arī jāturpina pamatizglītības apgūšana līdz 18 gadu vecumam.
Latvijā pirmsskolas izglītība ir obligāta. Tās mērķis ir sekmēt bērna vispārējo attīstību un sagatavot bērnu sākumskolai. Pirmsskolas izglītības programmas Latvijā piedāvā bērnudārzi un skolas. Tās var būt gan pašvaldību izglītības iestādes, gan privātās izglītības iestādes. Pirmsskolas izglītību bērniem ar speciālajām vajadzībām īsteno speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs.
Obligāto pirmsskolas izglītību Latvijā bērni apgūst 5 un 6 gadu vecumā, taču mācības bērnu dārzā var uzsākt jau ātrāk – no pusotra gada vecuma.Par pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu jeb bērnudārzu nodrošināšanu ir atbildīga tā pašvaldība, kurā Jūs dzīvojat. Šajās izglītības iestādēs izglītība ir bez maksas, taču vecākiem ir jāmaksā par bērna ēdināšanu (samaksa par ēdināšanu ir EUR 1.5 – 2 dienā). Lai pieteiktu bērnu bērnudārzā vai citā pirmsskolas izglītības iestādē, Jums ir jāiet uz izvēlēto bērnudārzu vai skolu un:
· jāiesniedz bērna dzimšanas apliecības kopija,
· jāiesniedz dzīvesvietas deklarācijas izziņa
· jāuzrāda vecāka pase.
Bērnu var pieteikt rindā bez maksas arī elektroniski, izmantojot portālu E-Rīga, kurā iespējams arī sekot rindas virzībai. Nereti bērns pašvaldības bērnudārzā tiek pieņemts divus trīs gadus pēc pieteikšanās, tādēļ vēlams bērnu bērnudārzā pieteikt uzreiz pēc dzimšanas.
Bērni pirmsskolas izglītību Latvijā var apgūt arī privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs. Privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs nav garu rindu bērnu uzņemšanai bērnudārzā. Taču maksa par privātu pirmsskolas izglītības iestādes apmeklējumu mēnesī ir aptuveni 300-400 EUR, iekļaujot ēdināšanu. - +Pamatizglītība un vidējā izglītība
Pamatizglītība Latvijā ir obligāta, līdz ar to lielākajā daļā darba piedāvājumu tā pretendentiem tiek prasīta.
Lai reģistrētu bērnu skolā, vecākiem ir jāiesniedz iesniegums un jāuzrāda bērna dzimšanas apliecība vai dokuments, kurā norādīts bērna personas kods un vecāka personu apliecinošs dokuments (aizbildnim – lēmums, kas apliecina aizbildnības nodibināšanas faktu). Bērns skolā ir jāreģistrē, bērnam sasniedzot 5 gadu vecumu.
Pamatizglītības programmas apguvi bērni Latvijā uzsāk 6 vai 7 gadu vecumā. Pamatizglītība Latvijā ir obligāta, tās ilgums ir 9 gadi.Latvijā ir divu veidu vidējās izglītības programmas: vispārējās vidējās un profesionālās vidējās izglītības programma. Vispārējās vidējās izglītības programmas ir akadēmiski orientētas, to pamatuzdevums ir sagatavot tālākām studijām augstskolā, bet profesionālās vidējās izglītības programmas ir vairāk orientētas uz profesionālās kvalifikācijas ieguvi.
Vispārējās vidējās izglītības programmas iedalās:· vispārizglītojošā virziena (vidusskolas un ģimnāzijas),
· humanitārā un sociālā virziena, matemātikas, dabas zinību un tehnikas virziena vidusskolas.
Profesionālās vidējās izglītības programmas (arodskolas un arodvidusskolas) piedāvā profesionālo ievirzi, piemēram, mākslā, mūzikā, komerczinībās vai medicīnā. Katras vidējās izglītības programmas saturu veido 8 obligātie priekšmeti un 3-6 izvēles priekšmeti. Skola var piedāvāt dažus izvēles priekšmetus apgūt arī padziļināti. Arodskolas pilnu vidējo izglītību nenodrošina, taču tajās ir iespējams apgūt noteiktu profesiju.
Skolas direktoram ir obligāti jāuzņem skolēns, kurš mācījies ārvalstīs. Bet skolas direktors var Jums pieprasīt dokumentu, kas apliecina Jūsu bērna apgūto mācību saturu un mācību sasniegumu vērtējumu. Nepieciešamības gadījumā skola var pārbaudīt bērna zināšanas, lai pieņemtu lēmumu, kurā klasē bērnu uzņemt. Vienojoties ar bērna vecākiem, skola var noteikt papildu pasākumus, kas veicami bērna sekmīgas izglītības turpināšanai Latvijā, piemēram, individuālas konsultācijas vai valodas apguves atbalsts.
Ja Jūsu bērnam ir īpašas vajadzības, Jūsu bērnam būs jāapmeklē valsts medicīniski pedagoģisko komisiju un ar tās ieteikumu jāmācās speciālās izglītības iestādēs, kas pielāgotas skolēniem ar kustību, dzirdes, redzes un valodas problēmām. - +Augstākā izglītība
Latvijā augstāko izglītību var iegūt gan valsts, gan privātajās augstskolās. Lai iestātos augstākās izglītības iestādē, ir nepieciešams atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai diploms par profesionālo vidējo izglītību. Atsevišķās studiju programmās, ja vidējās izglītības atestāts/diploms ir iegūts ārvalstīs, šis dokuments ir jāiesniedz ekspertīzei Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā. Lai iestātos augstskolā, var būt jākārto iestājpārbaudījumi.
Augstāko izglītību Latvijā var iegūt akadēmiskās augstākās izglītības programmā vai profesionālās augstākās izglītības programmā:
· akadēmiskās izglītības mērķis ir nodrošināt teorētisko zināšanu, pētniecības un praktiskās darbības iemaņu apguvi, sagatavojoties patstāvīgai darbībai izvēlētajā zinātnes nozarē vai ar to saistītā praktiskās darbības nozarē. Pēc akadēmisko studiju programmas sekmīgas apguves studējošais iegūst bakalaura vai maģistra akadēmisko grādu vai doktora zinātnisko grādu;
· profesionālās augstākās izglītības mērķis ir nodrošināt studējošajiem teorētisko zināšanu un praktiskā darba iemaņu apguvi, sagatavojoties patstāvīgai darbībai izvēlētajā praktiskās darbības nozarē, profesijas standartam atbilstošā profesijā. Pēc profesionālās augstākās izglītības programmas sekmīgas apguves studējošais iegūst bakalaura vai maģistra profesionālo grādu un/vai profesionālo kvalifikāciju.
Akadēmiskās programmas iespējams apgūt tikai augstskolās un universitātēs, taču pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas piedāvā arī koledžas.
Valsts augstskolās noteikts skaits studentu, balstoties uz iestājeksāmenu pārbaudījumu rezultātiem, var mācīties bez maksas, taču trešo valstu pilsoņiem tā sauktās budžeta vietas nav pieejamas. Privātajās augstskolās studijas ir par maksu visiem studentiem, un samaksas apjomu nosaka katra augstskola.
Latvijā var apgūt augstākās izglītības studiju programmas latviešu, angļu un krievu valodā vai kādā no šo valodu kombinācijām. Visas Latvijā esošās augstākās izglītības iestādes meklējiet Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra mājaslapā.Latvijā var saņemt valsts atzītu vai arī augstskolas atzītu diplomu. Starptautiski tiek akceptēti tikai valsts atzīti diplomi, kaut gan privāts darba devējs dažās profesijās var pieņemt darbinieku arī ar augstskolas atzītu diplomu. Ārzemēs valstiski atzītu diplomu praktiski visur izskata un dod motivētu slēdzienu par diploma atzīšanu un pielīdzināšanu, bet valstiski neatzītu diplomu var arī vispār neizskatīt.
Lai saņemtu valsts atzītu diplomu, gan augstskolai un tās filiālei, gan studiju programmai jābūt akreditētai. Informāciju par to, vai Jūsu izvēlētā programma ir akreditēta un/vai licencēta, var noskaidrot Akadēmiskās informācijas centrā.
Augstskolas atzītu diplomu var saņemt tad, ja augstskola ir akreditēta, bet studiju programma tikai licencēta. Licencēšana ir pirmais solis ceļā uz akreditāciju un, iespējams, Jūsu studiju laikā programma tiks akreditēta. Licence ir valsts izsniegta atļauja uzņemt un apmācīt studentus, savukārt akreditācija ir valsts garantija studiju kvalitātei ar izrietošām tiesībām izsniegt valsts atzītus diplomus. Ja ne augstskola, ne studiju programma nav akreditēta, tad diploms ir nelikumīgs.Augstskolu likums nosaka, ka ārzemniekus, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, var uzņemt Latvijas augstskolās un koledžās kā pilnā laika studējošos. Ja starptautiskie līgumi neparedz citu kārtību, ārzemniekus var uzņemt Latvijas augstskolās un koledžās, ja:
· ārzemnieka vidējās izglītības dokumenti atbilst Latvijas standartiem,
· ārzemnieka zināšanas atbilst attiecīgās augstskolas vai koledžas uzņemšanas noteikumu prasībām,
· ārzemnieks pietiekami labi jāprot valodas, kurās notiek mācības. - +Diplomu atzīšana un programmu akreditācija
Informāciju par ārvalstu (tai skaitā Latvijas) izglītības dokumentu akadēmisko atzīšanu citās valstīs Jūs varat iegūt konkrētās valsts nacionālajā diplomu atzīšanas informācijas centrā ENIC/ NARIC. Valstī, kurā nav ENIC/NARIC, informāciju parasti var iegūt tās Izglītības ministrijā. Pirms atstājat Latviju, noskaidrojiet savas augstskolas Ārlietu nodaļā, vai Jūsu diploma atzīšanai Jūsu valstī ir nepieciešams apliecināt tā derīgumu Latvijā. Apliecinājumu var saņemt Ārlietu ministrijas Konsulārajā daļā.
Latvijā iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšana ir nepieciešama tad, ja konkrētā profesija uzņemošajā valstī ir reglamentēta (arī tad, ja tā nav reglamentēta Latvijā). Eiropas Savienības reglamentēto profesiju un to kompetento institūciju saraksts ir pieejams Eiropas Komisijas reglamentēto profesiju datu bāzē (angļu valodā). - +Tālākizglītība un pārkvalifikācija
Informāciju par ārvalstu (tai skaitā Latvijas) izglītības dokumentu akadēmisko atzīšanu citās valstīs Jūs varat iegūt konkrētās valsts nacionālajā diplomu atzīšanas informācijas centrā ENIC/ NARIC. Valstī, kurā nav ENIC/NARIC, informāciju parasti var iegūt tās Izglītības ministrijā. Pirms atstājat Latviju, noskaidrojiet savas augstskolas Ārlietu nodaļā, vai Jūsu diploma atzīšanai Jūsu valstī ir nepieciešams apliecināt tā derīgumu Latvijā. Apliecinājumu var saņemt Ārlietu ministrijas Konsulārajā daļā.
Latvijā iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšana ir nepieciešama tad, ja konkrētā profesija uzņemošajā valstī ir reglamentēta (arī tad, ja tā nav reglamentēta Latvijā). Eiropas Savienības reglamentēto profesiju un to kompetento institūciju saraksts ir pieejams Eiropas Komisijas reglamentēto profesiju datu bāzē (angļu valodā).Trešo valstu piederīgajiem, kuri ir oficiāli reģistrējušies kā bezdarbnieki Latvijā, ir tiesības uz pārkvalificēšanos, valodu un citiem bezmaksas kursiem, ko organizē Nodarbinātības valsts aģentūra.
Tiesības uz atbalstu Jums ir tad, ja Jūs esat:· ieguvis pastāvīgo uzturēšanās atļauju Latvijā,
· Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa laulātais, un Latvijā uzturaties ar termiņuzturēšanās atļauju,
· ieguvis Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju Latvijā vai esat šādas personas laulātais,
· ieguvis termiņuzturēšanās atļauju sakarā ar zinātniskās darbības veikšanu Latvijā,
· Eiropas Savienības zilās kartes (augsti kvalificētam darbaspēkam) turētājs.
