Konferenču materiāli

Konferences darba kārtībā bija divi apjomīgi plenārsēdes referāti un divas paralēlas diskusiju sekcijas. Izglītojošo pasākumu atklāja Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Solvita Vēvere, savā uzrunā akcentējot latviešu valodas apguves un izglītības nozīmi visu vecumu imigrantu veiksmīgai sociāli ekonomiskai iekļaušanai Latvijas sabiedrībā.

Ar pirmo plenārsēdes referātu “Migrantu integrācija un izglītība: starptautiskās prasības, EDSO saistības un izaicinājumi” klātesošos iepazīstināja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja padomnieks migrācijas un brīvas pārvietošanās jautājumos Juris Gromovs*.  Viņš iezīmēja Latvijas imigrācijas situāciju EDSO dalībvalstu kopainā, kā arī izvērsti raksturoja vairākus Latvijai saistošus tiesību aktus, kas garantē  izglītības nodrošināšanu imigrantiem un dalībvalstu speciālo politiku migrantu izglītības problēmu risināšanai.

Otru plenārsēdes referātu lasīja Londonas Universitātes Koledžas (University College London) Izglītības pētniecības institūta vadošā pētniece Olga Cara**. Savā referātā „Mācamies kopā: imigrantu ģimeņu izglītības programmas” O.Cara vispirms raksturoja Lielbritānijas izglītības sistēmu un imigrāciju uz Lielbritāniju, kā arī vēsturiskās perspektīvas (asimilāciju, multikulturālismu u.c.). Galvenās problēmas, ar ko sastopas imigranti un kas traucē pilvērtīgi iekļauties jaunās mītnes zemes sabiedrībā, viņasprāt, ir zemas valodu prasmes, kultūras un materiālā deprivācija, aizspriedumi un diskriminācija. Lielbritānijā ir izstrādāti vairāki veiksmīgi izglītības modeļi un metodes, kuru pamatā ir princips, ka vecāki mācās kopā ar saviem bērniem jeb „ģimenes izglītības modelis”. Šajā stratēģijā izglītošanās un integrācija ir viena procesa divas puses.

Kvalificētu speciālistu trūkumu darbam ar imigrantiem atzīmēja gan Juris Gromovs, gan Olga Cara, un tas jāatzīst par vienu no galvenajiem šķēršļiem veiksmīgai imigrantu integrācijai arī Latvijā.

Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” darbinieku novērojumi liecina, ka visakūtākais speciālistu trūkums vērojams tieši tajās jomās, kur darbam ar imigrantiem nepieciešamas īpašas prasmes.  Problemātiskās jomas ir (1) pedagogu sagatavošana darbam daudzkultūru vidē un (2) sociālo darbinieku un sociālo mentoru, plašākā nozīmē - sociālās drošības un labklājības jomu profesionāļu sagatavošana darbam ar imigrantiem, īpaši bēgļiem un patvēruma meklētājiem. Tāpēc pēcpusdienā konferences darbs tika organizēts divās sekcijās.

Sekcijā „Izglītības darbinieku sagatavošana darbam multikulturālā vidē – iespējas un izaicinājumi” savā praktiskajā pieredzē un ieteikumos dalījās pedagoģijas doktores Liesma Ose un Ērika Pičukāne. Viņu referātiem sekoja diskusija, kurā aktīvi iesaistījās klausītāji. Dalībnieki atzina, ka situācijas uzlabošanai nepieciešami gan institucionāli risinājumi, gan imigrantu izglītošanā iesaistīto speciālistu aktīvāka pašorganizēšanās un jau esošo resursu prasmīgāka izmantošana un pieredzes apmaiņa.

Sekcijā „Sociālo darbinieku izglītošana darbam ar imigrantiem, bēgļiem un patvēruma meklētājiem, izmantojot jaunas neformālās darba metodes” arī bija iekļautas divas prezentācijas, ko sniedza Baltijas Starptautiskās akadēmijas studiju virziena „Sociālā labklājība” vadītāja Andra Mite un juriste un sociālā darba maģistre Inga Liepa-Meiere, ar prezentācijām sekojošu diskusiju. Sekcijas diskusijas vadītāja Sandra Zalcmane norādīja, ka svarīgi ir iegūt labu pamatizglītību sociālajā darbā, uz kuras būvēt jau specifiskas zināšanas un prasmes darbā ar dažādām mērķa grupām. Diskusiju dalībnieki atzina, ka nozīmīga loma ir sociālās institūcijas vadītājam, kuram, kā rāda Latvijas situācija, ne vienmēr ir sociālā darba izglītība. Tas samazina izpratni par sociālā darba būtību – vajadzību būt gatavam risināt dažādas sociālās situācijas dažādām mērķa grupām, tai skaitā bēgļiem. Ir skaidrs, ka tieši institūcijas vadītājs ir tas, kurš lemj par darbinieku izglītošanu. Dalībnieki secināja, ka noteiktam amatam tomēr būtu nosakāms konkrēts izglītības līmenis un kvalifikācija.

Apkopojot sekcijā runāto, S.Zalcmane uzsvēra, ka tieši sociāliem darbiniekiem visbiežāk nākas pirmajiem tikties ar personām, kuras ārpus savas mītnes zemes ir nokļuvušas sarežģītā situācijā un kurām ir jāsniedz atbalsts, tāpēc ļoti svarīgi ir sekot līdzi dažādu metožu – gan formālu, gan neformālo – izmantošanai savās praksēs. Sociālajai sistēmai jābūt nevis statiskai, bet ar iespējām to pielāgot konkrētās situācijās.

Dalībnieki tika iepazīstināti ar rokasgrāmatu „Starpkultūru komunikācija un imigrantu integrācija caur jaunām darba metodēm”, kurā apkopotas dažādas neformālās metodes, kas varētu tikt lietotas arī sociālā darba praksē.

Konference tika rīkota projektu "Informācijas centrs imigrantiem" (Nr. PMIF/12/2016/1/1) un "Starpkultūru komunikācija un imigrantu integrācija caur jaunām darba metodēm" (Nr.NPAD-2015/10274) ietvaros. "Informācijas centrs imigrantiem" tiek īstenots Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros, un to līdzfinansē Eiropas Savienība. 

* J.Gromovs ir viens no pieredzes bagātākajiem Latvijas pārstāvjiem Eiropas Padomes Eiropas migrācijas komitejā, darbojas kā Eiropas Padomes ekspertu komitejas par studentu migrantu juridisko statusu līdzpriekšsēdētājs un Eiropas Padomes Komitejas migrācijas stratēģijas ieviešanai līdzpriekšsēdētājs, ir arī vairāku zinātnisku publikāciju autors.

** O.Cara ir dzimusi Latvijā, ieguvusi izglītību socioloģijā un antropoloģijā. Savu doktora grādu viņa aizstāvēja Londonas Universitātes Koledžā, pētot krievvalodīgo bērnu identitāti Latvijas bilingvālās izglītības kontekstā. O.Caras pētnieciskās intereses saistās ar etnicitāti, migrāciju un to saistību ar izglītības procesiem, kā arī pamatprasmju attīstību, starppaaudžu prasmju nodošanu un ģimenes izglītības programmām integrācijas kontekstā. Viņa ir eksperte komplicēto administratīvo datu bāžu izmantošanā izglītības pētījumos un jaukto metožu izmantošanā sociālajos pētījumos.

Konferencē diskutē par migrācijas tēmas atspoguļošanu medijos