Kultūrvide

Latvijas oficiālā valoda ir latviešu valoda. Krievu valoda tiek izmantota saziņā, lai gan daudzi jaunāko paaudžu cilvēki to neprot, bet runā angļu valodā. Latviešu valodas zināšanas palīdz sazināties ar vietējiem iedzīvotājiem, sekot līdzi norisēm un tajās iesaistīties. Noteikts latviešu valodas zināšanu līmenis ir nepieciešams, lai varētu strādāt daudzās profesijās. Latviešu valodas prasmes būs nepieciešams pierādīt, lai iegūtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai iegūtu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijā.

LATVIEŠU VALODAS PRASMES PĀRBAUDE

Lai iegūtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai iegūtu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijā, nepieciešams pierādīt latviešu valodas prasmes, nokārtojot pārbaudes un iegūstot apliecību, ko izsniedz Valsts izglītības satura centrs. Informācija par Valsts izglītības centra organizētajām valsts valodas prasmes pārbaudēm, norises kārtību un noteikumiem, kā arī pārbaužu paraugiem, pieejama šeit. 

VALSTS VALODAS LIETOŠANA DARBAVIETĀS

Valsts valodas obligāta lietošana attiecas uz amatiem:

· valsts un pašvaldību iestādēs;
· tiesu un tiesu sistēmai piederīgās iestādēs;
· valsts un pašvaldību uzņēmumos,
· to uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai.
 
Privāto uzņēmumu darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām valsts valoda jālieto tad, ja to darbība skar sabiedriskās intereses, piemēram, sabiedrisko drošību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību.
 
Ārvalstu speciālistiem un uzņēmumu ārvalstu pārvaldes locekļiem, kuri strādā Latvijā, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai, vai pašiem jānodrošina tulkojums valsts valodā.
 
Valsts valodas prasmi apliecina Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centra izsniegta valsts valodas prasmes apliecība, kurā norādīts valsts valodas prasmes līmenis un pakāpe.
 
Valsts valodas zināšanu apjoms ir iedalīts 3 valodas prasmes līmeņos: pamata līmenis A, vidējais līmenis B un augstākais līmenis C. Katram valsts valodas prasmes līmenim ir divas pakāpes: zemākā – 1.pakāpe un augstākā – 2.pakāpe.
 
Pamata līmeņa 1.pakāpe (A1) – cilvēks spēj frāzēs un īsos teikumos sazināties par vienkāršām ikdienas tēmām, minimāli lieto profesionālo leksiku, lasa un saprot īsus un vienkāršus tekstus. Šī valodas zināšanu pakāpe nepieciešama profesijām un amatiem, kas saistīti ar nekvalificēta roku darba veikšanu, piemēram, lopkopis, sētnieks, virtuves darbinieks.
 
Pamata līmeņa 2.pakāpe (A2) – cilvēks spēj vienkāršos teikumos sazināties par ikdienas un viņam zināmām profesionālām tēmām, lasa un saprot vienkāršus tekstus par sadzīvi un darbu, prot aizpildīt tipveida dokumentus. Šī valodas zināšanu pakāpe nepieciešama profesijām un amatiem, kas darba procesā saistīti ar instrukciju un tehnoloģiju ievērošanu, mašīnu un iekārtu izmantošanu un apkalpošanu, piemēram, būvnieks, santehniķis, automehāniķis, biļešu kontrolieris.
 
Vidējā līmeņa 1.pakāpe (B1) – cilvēks spēj risināt vienkāršu dialogu par sadzīves un viņam zināmām profesionālām tēmām, īsi formulēt savu viedokli, lasa un saprot vienkārša satura dažādas tematikas tekstus, spēj uzrakstīt tipveida dokumentus. Šī valodas zināšanu pakāpe nepieciešama profesijām un amatiem, kas saistīti ar pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, piemēram, mūziķis, masieris, pavārs, pedikīra un manikīra veicējs.
 
Vidējā līmeņa 2.pakāpe (B2) – cilvēks spēj sarunāties par sadzīves un profesionāliem jautājumiem, skaidri formulēt un pamatot savu viedokli, lasa un saprot dažāda satura tekstus, spēj uzrakstīt darbam nepieciešamos dokumentus. Šī valodas zināšanu pakāpe nepieciešama profesijām un amatiem, kas saistīti ar sabiedriskās kārtības nodrošināšanu, tehnoloģisko procesu izpildi un uzraudzību, grāmatvedību un uzskaiti, piemēram, kuģu satiksmes operators, grāmatvedis, pārdevējs, apsardzes darbinieks.
 
Augstākā līmeņa 1.pakāpe (C1) – cilvēks spēj brīvi sarunāties, pietiekami izvērsti izteikt un pamatot savu viedokli par dažādām tēmām, lasa un saprot dažāda satura un sarežģītības tekstus, spēj uzrakstīt dažādus lietišķos rakstus. Šī valodas zināšanu pakāpe nepieciešama vadītāju, augsti kvalificētu speciālistu, medicīnas un sociālās aprūpes darbinieku, augstskolu mācību spēku un pedagogu profesijām, piemēram, kapteinis, direktors, galvenais grāmatvedis, viesnīcas vadītājs, būvdarbu vadītājs, pētnieks, arhitekts, ārsts, ķirurgs, programmētājs, diriģents.
 
Augstākā līmeņa 2.pakāpe (C2) – persona spēj pilnīgi brīvi sazināties latviešu valodā. Šī valodas zināšanu pakāpe nepieciešama valsts pārvaldes institūciju un to struktūrvienību vadītājiem, darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar dokumentu apstrādi un lietvedību, kā arī tulkiem un tulkotāju profesijām, piemēram, skolas direktors, skolotājs, jurists, tiesu darbinieks. 

IESPĒJAS APGŪT LATVIEŠU VALODU

Trešo valstu piederīgajiem nav pieejamas pastāvīgas valsts apmaksātas vai subsidētas programmas latviešu valodas apguvei. Latviešu valodu Jūs varat apgūt:

• individuāli ar privātskolotāja palīdzību vai izmantojot elektroniskos mācību līdzekļus,
• privātos valodu mācību centros,
• iesaistoties bezmaksas kursos, ko ierobežotam dalībnieku skaitam neregulāri piedāvā dažas valsts institūcijas un nevalstiskās organizācijas.

Latvijā ir dažādi mācību centri, kuros iespējams apgūt latviešu valodu. Izvēloties mācību centru, jāpārliecinās, vai tajā mācības tiek nodrošinātas valsts licencētas programmas ietvaros.
 
Neregulāri bezmaksas latviešu valodas kursus vai sarunvalodu klubus piedāvā nevalstiskās organizācijas, piemēram, Inovāciju atbalsta centrs, biedrība "Radošās Idejas", biedrība "Sadarbības platforma", Daugavpils Pedagoģiskā Universitāte un biedrība "Izglītības attīstības centrs".

Ārvalstu studentiem, kas ierodas studēt Latvijā, latviešu valodas kursi tiek piedāvāti izvēlētās mācību programmas ietvaros, tāpēc par tiem jāinteresējas savā augstskolā.

Nodarbinātības Valsts aģentūra sniedz atbalstu valsts valodas apguvei tiem trešo valstu pilsoņiem, kas ir bezdarbnieki un darba meklētāji. Tiesības uz atbalstu Jums ir tad, ja Jūs esat:

• ieguvis pastāvīgo uzturēšanās atļauju Latvijā,
• Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa laulātais, un Latvijā uzturaties ar termiņuzturēšanās atļauju,
• ieguvis Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju Latvijā vai ir šādas personas laulātais,
• ieguvis termiņuzturēšanās atļauju sakarā ar zinātniskās darbības veikšanu Latvijā,
• ieguvis Eiropas Savienības zilo karti (augsti kvalificētam darbaspēkam).

Atbalsts ir pieejams apmācību kuponu veidā – kad personai tiek piešķirts apmācību kupons no Nodarbinātības valsts aģentūras, cilvēks pats izvēlas neformālo izglītības programmu, kas nodrošina latviešu valodas apguvi. Apmācību ilgums ir līdz 2 mēnešiem, un apmācību noslēgumā pēc pārbaudījuma nokārtošanas cilvēkam tiek izsniegts iegūto zināšanu apliecinošs dokuments.
 
Jāņem vērā, ka:

• kuponi tiek izsniegti rindas kārtībā un pēc tiem ir liels pieprasījums,
• cilvēks var iesaistīties ne vairāk kā 2 neformālās izglītības programmās viena gada laikā,
• gadījumā, ja cilvēks bez attaisnojošiem iemesliem pārtrauc dalību apmācībās, būs jāatlīdzina izlietotā mācību maksa.

Plašāka informācija pieejama Nodarbinātības Valsts aģentūras mājaslapā.

Jāievēro, ka personu vārdus un uzvārdus Latvijā raksta latviešu valodā. Ārzemnieka vārda un uzvārda oriģinālformu raksta ar latviešu valodas alfabēta burtiem, atbilstoši vārdu izrunai oriģinālvalodā un pievienojot vai aizstājot esošās galotnes ar:

• Latviešu valodas vīriešu dzimtes lokāmām galotnēm -s, -š, -is, -us, piemēram, Peter tiks ierakstīts kā Pīters (vai latviskais Pēteris), Тихонов kā Tihonovs,
• Latviešu valodas sieviešu dzimtes lokāmām galotnēm -a, -e, -s, -us, piemēram, Frances tiks ierakstīta kā Frānsisa, bet Любовь tiks ierakstīta kā Ļubova. 

Izņēmums ir nelokāmie personvārdi, kuru galotnes ir o, -ā, -ē, -i, -ī, -u, -ū, piemēram, Fernando, Saramandu, Verdi. Šajos gadījumos personu vārdu galotnes netiek mainītas.

RELIĢIJA

Ikvienam ir tiesības uz reliģijas brīvību, kas ietver tiesības brīvi izteikt savu attieksmi pret reliģiju, individuāli vai kopā ar citiem pievērsties kādai reliģijai vai nepievērsties nevienai no tām, brīvi mainīt savu reliģisko vai citu pārliecību, veikt reliģisko darbību, kā arī paust savu reliģisko pārliecību, ievērojot spēkā esošo likumdošanu.
 
Latvija ir multikonfesionāla zeme. Trīs lielākās baznīcas Latvijā ir luteriskā, Ro­mas katoļu un pareizticīgo baznīca. Latvijā ir pārstāvētas arī jūdu, musulmaņu, krišnaītu, mormoņu, budistu, kā arī citas pasaules reliģijas.
 
Valsts un pašvaldību skolās kristīgās ticības mācību var mācīt personām, kuras rakstveidā izteikušas vēlēšanos to apgūt. Nepilngadīgās personas iesniegumu par vēlēšanos apgūt kristīgās ticības mācību iesniedz ar vecāku vai aizbildņu rakstveida piekrišanu. Ja nepilngadīgā persona ir jaunāka par 14 gadiem, tās vietā iesniegumu iesniedz šīs personas vecāki vai aizbildņi.

Lai dibinātu reliģisku organizāciju, tās dibinātāju vidū ir jābūt vismaz 20 Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem vai arī trešo valstu pilsoņiem ar termiņuzturēšanās vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu. Cilvēks drīkst dibināt tikai vienu reliģisku organizāciju.
 
Par reliģisku organizāciju biedriem drīkst būt ikviens Latvijas iedzīvotājs. Ja personai ir mazāk par 18 gadiem, nepieciešama rakstiska vecāku vai aizbildņu piekrišana.
 
Informācija par reliģisku organizāciju dibināšanu pieejama Uzņēmumu reģistra mājaslapā.

Par pareizticīgo draudzēm Latvijā
 
Par Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu un tās draudzēm
 
Par Romas Katoļu baznīcu un tās draudzēm
 
Par baptistu draudzēm
 
Par ebreju draudzēm
 
Anglikāņu baznīcas draudze Rīgā, kurā dievkalpojumi norit angļu valodā.
 
Latvijā darbojas vairākas musulmaņu draudzes, budistu un citu reliģiju kopienas.