Latvijas likumdošana nosaka, ka ārvalstniekiem, kuri Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās atļauju, nav pieejama valsts garantētā sociālā palīdzība un pakalpojumi, tajā skaitā sociālais dzīvoklis vai sociālais mājoklis. Trešo valstu piederīgajiem, kārtojot uzturēšanās atļaujas dokumentus, ir jāpierāda, ka viņam ir pietiekoši daudz līdzekļu, lai sevi un savu ģimeni uzturētu un aprūpētu.
Īrējot mājokli, svarīgi atcerēties, ka ir jānoslēdz rakstiska vienošanās jeb īres līgums, kurā jābūt iekļautam:
- īres maksas apjomam,
- paskaidrojam, vai īres maksā ir ietverti komunālie maksājumi,
- garantijas samaksas apjoms (parasti – pirmā un pēdējā mēneša īres maksas apmērā),
- noteikumi par īres līguma laušanu, tai skaitā, cik laicīgi jābrīdina dzīvokļa īpašnieks par lēmumu pārcelties uz dzīvi citur.
Latvijā nepastāv ierobežojumi ārzemniekiem iegādāties nekustamo īpašumu (izņemot aizliegumu iegādāties zemi pierobežas, aizsargjoslu teritorijās, kā arī lauksaimniecības un meža zemi). Gluži pretēji – kopš 2010.gada 1.jūlija trešo valstu pilsoņi var saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz 5 gadiem, ja viņš iegādājies vai viņai pieder nekustamie īpašumi Latvijā. Plašāka informācija pieejama šeit.
Cilvēki Latvijā mājokli var meklēt, izmantojot dažādus interneta resursus. Populārākās mājaslapas mājokļa meklēšanai ir:
- https://www.ss.com (latviešu un krievu valodās);
- https://www.city24.lv (latviešu, angļu, krievu u.c. valodās);
- https://zip.lv (latviešu, angļu un krievu valodās).
Mājokli var meklēt arī izmantojot sociālā tīkla tīmekļa vietni www.facebook.com. Sociālajā tīklā “Facebook” ir izveidotas šādas sociālā tīkla grupas, kas piedāvā cilvēkiem pārdot, izīrēt un īrēt mājokli:
Dzīvokļi Rīgā – Pārdod – Izīrē
Dzīvokļu īres piedāvājumi draugiem/paziņām
Riga Appartment Market of Student’s
DZĪVESVIETAS DEKLARĀCIJA
Neatkarīgi no tā, vai mājoklis cilvēkam pieder vai tas tiek īrēts, visiem Latvijas iedzīvotājiem ir jādeklarē sava dzīves vieta attiecīgajā pašvaldībā. Tas nepieciešams, lai valsts vai pašvaldības institūcijas uz deklarēto adresi varētu nosūtīt korespondenci vai paziņot nepieciešamo informāciju. Likums visiem iedzīvotājiem liek dzīves vietu deklarēt 1 mēneša laikā kopš dzīves vieta ir mainīta.
Trešo valstu pilsoņi dzīvesvietas deklarēšanu var veikt:
- tajā pašvaldībā, kurā cilvēks dzīvo (Rīgā jādeklarējas attiecīgajā Rīgas priekšpilsētas vai rajona izpilddirekcijas Iedzīvotāju dzīves vietas reģistrācijas nodaļā),
- elektroniski, izmantojot e-parakstu vai interneta banku nodrošināto personu verifikāciju (Swedbank, Seb Banka) portālā Latvija.lv,
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
Ja dzīves vietu reģistrē uz vietas (nevis elektroniski), būs nepieciešams:
- uzrādīt personu apliecinošu dokumentu - pase vai personas apliecība ar derīgu uzturēšanās atļauju,
- jāiesniedz dzīvesvietas deklarēšanas iesniegums, norādot, kāds tiesiskais pamats (īpašums, rakstiska vai mutiska vienošanās par īri) personai ir dzīvot iesniegumā norādītajā adresē,
- jāuzrāda dokuments, kas apliecina, ka pašvaldības kontā ir samaksāta valsts nodeva par dzīves vietas deklarēšanu.
Ja dzīvesvietu deklarē likumiskais vai pilnvarotais pārstāvis, tad papildus personu apliecinošam dokumentam cilvēkam būs nepieciešama arī pilnvara, kas apliecina tiesības darboties citas personas vārdā. Papildus dokumenti var būt jāuzrāda, ja pašvaldībai būs pamatotas šaubas par sniegto ziņu patiesumu.
