Eiropas Savienībā (ES) ar terminu „trešā valsts” apzīmē visas valstis, kas nav ES dalībvalstis, ne Eiropas Ekonomiskās zonas (tai skaitā Islande, Norvēģija un Lihtenšteina), kā arī Šveice.
„Trešā valsts” ir jēdziens, ko lieto arī attiecībā uz konsulārajiem pakalpojumiem – ceļošanas vīzu izsniegšanas kārtību, gadījumos, ja nepieciešama vīza ieceļošanai citā („otrajā”) valstī, neatrodoties savā („pirmajā”) valstī. Tas var notikt, piemēram, ja Latvijā nav šīs vēstniecības vai konsulāta.
Lai arī imigrantu integrācijas jautājumi ir ES dalībvalstu kompetence, tomēr ES līmenī kopš 2004.gada tiek izstrādāti vienoti koordinācijas instrumenti, piemēram, ES imigrantu integrācijas pamatprincipi (Common Basic Principles for Immigrant integration Policy in the EU), kas joprojām ir aktuāls dokuments un pamats ieteikumiem imigrantu integrācijas jomā. Pamatprincipiem ir rekomendējošs raksturs un tie iesaka svarīgākos jautājumus, kuriem vēlams pievērst īpašu uzmanību, veidojot integrācijas politiku. Neraugoties uz atšķirīgajiem ieceļošanas pamatiem, imigrantu iekļaušanās sabiedrībā skar gan saskarsmes jautājumus, gan iekļaušanos izglītībā un darba tirgū, gan piekļuvi veselības un citiem pakalpojumiem. Viens no imigrantu integrācijas pamatprincipiem nosaka, ka „pamatzināšanas vietējās sabiedrības valodas, vēstures un institūciju jomā ir neaizstājami integrācijas faktori; imigrantu sekmīga integrācija ir iespējama tikai tad, ja tiem sniedz iespēju iegūt šīs pamatzināšanas.”
Lai gan integrācijas jautājumi galvenokārt ir Eiropas Savienības dalībvalstu kompetencē, Eiropas Savienība sniedz atbalstu integrācijas politikai, īstenojot politikas koordināciju un veicinot informācijas apmaiņu, kā arī atbalstot dalībvalstu integrācijas centienus finansiāli. Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (2014.–2020.) ir viens no Eiropas Savienības izveidotiem instrumentiem, kas sniedz finansiālu atbalstu dalībvalstīm. Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (2014.-2020.) mērķi ir:
- stiprināt un attīstīt visus kopējās Eiropas patvēruma sistēmas aspektus, tostarp tās ārējo dimensiju;
- sniegt atbalstu likumīgai migrācijai uz dalībvalstīm saskaņā ar to ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām, piemēram, darba tirgus vajadzībām, vienlaikus nodrošinot dalībvalstu imigrācijas sistēmu integritāti, un veicināt trešo valstu valstspiederīgo efektīvu integrāciju;
- stiprināt taisnīgas un efektīvas atgriešanas stratēģijas dalībvalstīs, kas veicina nelikumīgās imigrācijas apkarošanu, uzsvaru liekot uz atgriešanas ilgtspēju un efektīvu atpakaļuzņemšanu izcelsmes un tranzīta valstīs;
- stiprināt solidaritāti un atbildības dalīšanu starp dalībvalstīm, īpaši ar tām, kuras visvairāk ietekmē migrācijas un patvēruma plūsmas, tostarp īstenojot praktisku sadarbību.
Kultūras ministrija kā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda deleģētā iestāde Latvijā integrācijas jomā kopš 2016.gada ievieš projektus, kas atbalsta imigrantu integrāciju, nodrošinot pilnvērtīgu informāciju par atbalsta un integrācijas pasākumiem, piedāvājot integrācijas un latviešu valodas kursus, kā arī apmācības speciālistiem, kas strādā ar mērķa grupu, tostarp žurnālistiem un redaktoriem.
Biedrība „Patvērums „Drošā māja”” īsteno Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstītu projektu „Informācijas centrs iebraucējiem II”. Projekta mērķis ir izveidot koordinētu atbalsta sistēmu imigrantiem, kas saņēmuši tiesības uzturēties Latvijas teritorijā, nodrošinot pilnvērtīgu informāciju par atbalsta, adaptācijas un integrācijas pakalpojumiem Latvijā. Projekta ietvaros profesionāli konsultanti sniedz bezmaksas konsultācijas par tādiem jautājumiem kā izglītība, nodarbinātība, migrācija, juridiskie jautājumi, kā arī tiek nodrošināts psihologu atbalsts, informatīvā tālruņa līnija un tulku pakalpojumi.
Uz 2020.gada 31.decembri Latvijā kopā bija reģistrēti 98 328 ārvalstu pilsoņi, no kuriem 44 948 ir izsniegtas termiņa uzturēšanās atļaujas (turpmāk – TUA) un 53 380 – pastāvīgās uzturēšanās atļaujas (turpmāk – PUA), kopumā veidojot aptuveni 4,7% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
No 98 328 ārvalstu pilsoņiem, kuri reģistrēti Latvijā 2020.gadā, 80 199 jeb 82% bija trešo valstu pilsoņi, bet 18 129 jeb 18% - Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas pilsoņi.
Statistikas dati liecina, ka kopējais imigrācijas apjoms palielinās – salīdzinājumam, 2005.gadā ar TUA Latvijā uzturējās tikai 7 429 ārvalstu pilsoņi, bet ar PUA tikai 26 976 ārvalstu pilsoņi, bet 2015.gadā – ar TUA Latvijā uzturējās 33 244 ārvalstu pilsoņi un 51 029 ārvalstu pilsoņiem bija PUA.
Pētījumi ,,Trešo valstu pilsoņu portrets Latvijā” un ,,Trešo valstu pilsoņu situācijas izpēte Latvijā 2017” liecina, ka apmēram trīs ceturtdaļas no iebraucējiem pārvalda krievu valodu, savukārt latviešu un angļu valodas pārvalda katrs trešais.
Iemesli, kāpēc trešo valstu pilsoņi iegūst uzturēšanās atļauju Latvijā, mainās. Ja 2005.gadā galvenais imigrācijas iemesls (vairāk nekā 40% izsniegto termiņuzturēšanās atļauju) bija ģimenes apvienošanās, 2009.gadā tā bija nodarbinātība (vairāk nekā 45% termiņuzturēšanās atļauju), tad 2013.gadā visvairāk termiņuzturēšanās atļauju tika izsniegts par ieguldījumu nekustamajā īpašumā. 2016.gadā, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, jau prevalēja 3 galvenie iemesli – 29% ieguldītājs nekustamajā īpašumā, darba ņēmējs – 22%, studijas – 15%. Salīdzinot biežāk Latvijā sastopamo trešo valstu pilsoņu uzturēšanās iemeslus Latvijā, novērojamas būtiskas atšķirības. Uz 2017.gada 1.jūliju visbiežāk uz ieguldījumu nekustamajā īpašumā pamata TUA ir izsniegtas Ķīnas (84%), Krievijas (59%) un Kazahstānas (54%) pilsoņiem. Darbs un kvalificēts darbs visbiežāk ir TUA izsniegšanas pamats Ukrainas (attiecīgi 44% un 8%) un Baltkrievijas (attiecīgi 39% un 6%) pilsoņiem. Ģimenes apvienošana kā uzturēšanās iemesls ir raksturīgs Baltkrievijas (33%), Ukrainas (23%) un Krievijas (20%) pilsoņiem. Savukārt Indijas un Uzbekistānas pilsoņu galvenais uzturēšanās iemesls Latvijā ir studijas (attiecīgi 76% un 62%). Studijas ir ievērojami retāk sastopams, taču pietiekami būtisks uzturēšanās iemesls arī Kazahstānas pilsoņiem (25%).
Nodarbinātības jomā ir mainījusies trešo valstu pilsoņu piesaiste dažādām tautsaimniecības nozarēm. Kopš 2014.gada ir strauji pieaudzis transporta, loģistikas un komunikācijas nozarē nodarbināto trešo valstu pilsoņu īpatsvars.
Iegūstot TUA kādam no ģimenes locekļiem, uz Latviju dodas arī viņa ģimene. Uz 2020.gada 31.decembri no visiem ārvalstu pilsoņiem ar derīgām TUA 83% bija pieteikuma iesniedzēji, bet 17% viņu ģimenes locekļi.
Eiropas Savienības dokumenti:
- Lisabonas līgums (stājies spēkā 2009. gada 1. decembrī) paredz vienotas Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidi un nodrošināšanu. Tas nosaka, ka ES īsteno kopēju imigrācijas politiku, kuras mērķis ir visos posmos nodrošināt efektīvu migrācijas plūsmas vadību, taisnīgu attieksmi pret trešo valstu pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstīs. Saskaņā ar Lisabonas līgumu integrācijas politika ir dalībvalstu kompetences jautājums.Trešo valstu pilsoņu integrācijas procesa pamatprincipi, par ko ir vienojošās ES dalībvalstis.
- Direktīva par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos ietvertas normas, kas uzsver ģimenes nozīmi veiksmīgam trešo valstu pilsoņu integrācijas procesam vietējā sabiedrībā.
- Stokholmas programma, kurā uzsvērta ES likumīgi rezidējošo trešo valstu pilsoņu integrācijas nepieciešamība uzņemošajās sabiedrībās, lai nodrošinātu atvērtu un drošu Eiropu.
- ES trešo valstu pilsoņu integrācijas dienaskārtība (angliski), kuras pamatelements ir integrācija caur līdzdalību dažādās uzņemošās sabiedrības aktivitātēs un dažādu valsts pārvaldes līmeņu sadarbība šajā jomā.
- Rīcības plānā trešo valstu pilsoņu integrācijai uzskaitītas darbības, kas jāveic ES dalībvalstu valdībām, Eiropas Komisijai, pilsoniskajai sabiedrībai un citām iesaistītajām pusēm, lai veicinātu ES likumīgi rezidējošo trešo valstu pilsoņu integrāciju.
