Uzturēšanās Latvijā

CEĻOŠANA ŠENGENAS VALSTĪS

Ja Jums ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijā, Jums ir tiesības ceļot Šengenas valstīs, bet ne vairāk kā 90 dienas pusgada laikā, ja:

· Jums ir derīga pase – tai jābūt derīgai vēl vismaz 90 dienas no ieceļošanas mirkļa;
· Jūs spējat paskaidrot ceļošanas iemeslus;
· Jums ir finanšu resursi, lai uzturētos citā Šengenas valstī un atgrieztos Latvijā;
· Jūs neesat to personu sarakstā, kurām liegta iebraukšana Šengenas zonā.
 
Pirms ceļošanas pārbaudiet, vai netuvojas Jūsu uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigas. Ja Jūs plānojat uzturēšanās atļauju Latvijā pagarināt, tas jādara savlaicīgi – dokumenti jāiesniedz ne vēlāk kā 30 dienas pirms termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām.

INFORMĀCIJA PAR FINANSU LĪDZEKĻIEM

Personām, kas vēlas apciemot vai dzīvot pie saviem ģimenes locekļiem, jāiesniedz arī dokuments, kas apliecina nepieciešamo iztikas nodrošinājumu. Summa, kas mēnesī nepieciešama iztikas nodrošinājumam, atbilst minimālajai mēneša darba algai Latvijā, kas no 2018.gada ir 430 EUR mēnesī.
 
To, ka Jums norādītā summa ir pieejama, var apliecināt vairākos veidos:

· ar dokumenti, kas apliecina darba samaksas apjomu vai ienākumus no komercdarbības;
· ar bankas apliecinājumu par Jūsu konta stāvokli, papildus tam norādot, ka Jums ir tiesības rīkoties ar konkrēto kontu;
· ar bankas apliecinājums par citas personas konta stāvokli ar norādi, ka Jums ir tiesības ar konkrēto kontu rīkoties;
· ar ceļojuma čekiem,
· ar apliecinājumu par pensijas apmēru.
 
Jūsu uzturēšanās izdevumus var segt Latvijā reģistrēta juridiska persona, sniedzot par to nepieciešamo apliecinājumu.
 
Jūsu uzturēšanās izdevumus var segt arī cita persona, tomēr šajā gadījumā jāievēro virkne priekšnoteikumu:

· nepieciešams iesniegums par uzturēšanas izdevumu segšanu (iesniegumam jābūt notariāli apliecinātam vai parakstītam PMLP vai Latvijas pārstāvniecības darbinieku klātbūtnē),
· personai, kas vēlas segt uzturēšanās izdevumus, jāiesniedz dokumenti, kas apliecina pietiekamu finanšu līdzekļu apmēru,
· tiesības segt uzturēšanās izdevumus citai personai ir tikai Latvijas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem vai Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņiem, kuri uzturas Latvijas Republikā ar reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, kā arī ārzemniekiem, kuriem ir derīga termiņuzturēšanās vai pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā.

NEPIECIEŠAMIE DOKUMENTI

Uzturēšanās atļaujas pieprasījuma sagatavošanai nepieciešami šādi dokumenti:

· Anketa uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai,
· Fotogrāfija,
· Dokuments, kas apliecina nepieciešamo iztikas nodrošinājumu (apliecinājums derīgs 3 mēnešus pēc tā izsniegšanas),
· Dokuments par plānoto dzīvesvietu (piemēram, īres līgums),
· Apliecinājums par valsts nodevas samaksu,
· Laulību apliecinošs dokuments un radniecību apliecinošu dokumentu kopijas,
· Otra vecāka piekrišana bērna izceļošanai uz Latviju (piekrišanai jābūt notariāli apliecinātai vai tā jāparaksta atbildīgās amatpersonas klātbūtnē). Ja vecāks, kurš ceļo kopā ar bērnu, ikdienā īsteno aizgādnību, jāuzrāda tiesas lēmums, kas šādas tiesības paredz.
 
Ja Jūsu esat no valsts, ar kuru Latvijai nav bezvīzu režīma, papildus iesniedzama arī izziņa par sodāmību (no Jūsu pilsonības zemes vai mītnes zemes, ja Jūs mītnes zemē esat uzturējies ilgāk par 12 mēnešiem). Ārlietu ministrijas mājas lapā norādīts, kuru valstu iedzīvotāji var ierasties Latvijā bez vīzām.

Dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai var iesniegt latviešu, angļu, franču, krievu un vācu valodās. Ārvalstīs izsniegtiem dokumentiem jābūt legalizētiem.
 
Viens no priekšnoteikumiem ir izsaukuma saņemšana no radinieka Latvijā (Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai pastāvīgo uzturēšanās atļauju saņēmušas personas). Laulātā uzaicināšanas gadījumā uzaicinātājs ir atbrīvots no valsts nodevas maksāšanas par izsaukumu. Ja ģimene vēlas pievienoties personai, kas Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās atļauju un pati pirms tam saņēmusi izsaukumu, piemēram, no darba devēja vai mācību iestādes, arī izsaukumu ģimenes locekļiem noformē darba devējs vai mācību iestāde.
 
Ir būtiski atcerēties, ka izsaukums ir derīgs 6 mēnešus pēc tā apstiprināšanas. Vairāk informācijas par izsaukuma apstiprināšanu pieejama PMLP mājaslapā.

KUR IESNIEGT DOKUMENTUS?

Jums, kā arī Jūsu laulātajam un aizgādnībā esošajām personām ir tiesības iesniegt dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldē, ja Jūs:

· uzturaties Latvijā ar derīgu uzturēšanās atļauju;
· likumīgi uzturaties Latvijā un citā Eiropas Savienības dalībvalstī esat ieguvuši Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju;
· esat ģimenes loceklis Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa ieguvējam (un ģimene izveidota pirms tika lūgta uzturēšanās atļauja);
· esat no valsts, ar kuru Latvijai ir bezvīzu režīms;
· esat saņēmis citā Šengenas līguma valstī izsniegtu uzturēšanās atļauju, kas šobrīd ir derīga;
· uzturaties Latvijā ar derīgu vīzu un esat saņēmis darba atļauju Latvijā vai arī esat augsti kvalificēts nodarbinātais, kurš pieprasa Eiropas Savienības zilo karti.
 
Gadījumā, ja iemesls, kāpēc Jūs dzīvojat Latvijā mainās, Jums būs nepieciešama jauna uzturēšanās atļauja. Jums būs jāizbrauc no Latvijas un Šengenas zonas valstīm un dokumenti jāiesniedz Latvijas pārstāvniecībā ārpus Šengenas zonas valstīm, lai:

· saņemtu jaunu uzturēšanās atļauju, atbilstoši jaunajam uzturēšanās iemeslam,
· saņemtu jaunu uzturēšanās atļauju pēc termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām.
 
Jums ir iespēja lūgt Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldi dokumentus iesniegt Latvijā, rakstot iesniegumu PMLP vadībai, norādot šāda lūguma iemeslus. Imigrācijas likums dod PMLP priekšniekam tiesības atļaut iesniegt uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus PMLP, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem (piemēram, ģimenes apstākļi).

TERMIŅI UN IZMAKSAS

Valsts nodeva par radinieku un vecāku termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegto dokumentu pārbaudi ir atkarīga no tā, cik ilgā laikā dokumenti jāizskata. Konkrētais valsts nodevas apmērs attiecas arī ģimenes locekļiem, ja tie vēlas pievienoties personai, kas Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās atļauju:

· 30 dienu laikā – 100 EUR;
· 10 darbdienu laikā – 200 EUR;
· 5 darbdienu laikā – 400 EUR.
 
Valsts nodeva par laulāto termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegto dokumentu pārbaudi ir nedaudz zemāka, un arī ir atkarīga no tā, cik ilgā laikā dokumenti tiks izskatīti:

· 30 dienu laikā – 70 EUR;
· 10 darbdienu laikā – 200 EUR;
· 5 darbdienu laikā – 400 EUR.
 
Bērns līdz 16 gadu vecumam ir atbrīvots no valsts nodevas maksāšanas par pastāvīgas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu, ja vien nav nepieciešama dokumentu izskatīšana paātrinātā kārtībā. Bērnam no 16 līdz 18 gadu vecumam valsts nodeva būs jāmaksā par uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegto dokumentu pārbaudi, šajā gadījumā valsts nodevas apmērs būs atkarīgs no tā, cik ilgā laikā dokumenti jāizskata:

· 30 dienu laikā – 50 EUR;
· 10 darbdienu laikā – 200 EUR.
 
Lēmums par termiņuzturēšanās atļauju tiek pieņemts 30 dienu laikā pēc visu dokumentu saņemšanas, bet uzturēšanās atļauju sagatavo 10 darbdienu laikā. Jāņem vērā, ka lēmums par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu ir derīgs 3 mēnešus - ja šajā laikā Jūs atļauju nesaņemat, dokumenti būs jāiesniedz atkārtoti.
 
Pēc tam, kad Jūs ieceļojat Latvijā, Jums personīgi jāierodas PMLP, lai saņemtu uzturēšanās atļauju. Saņemot atļauju, būs jāuzrāda dokuments, kas apliecina derīgas veselības apdrošināšanas polises esamību, kā arī Latvijas ārstniecības iestādes izsniegtu izziņu par Jūsu veselības stāvokli (piemēram, Jūs nevarat slimot ar tuberkulozi aktīvā formā). No 2012.gada 2.aprīļa uzturēšanās atļauja tiek izsniegta personas apliecības formā, tāpēc pirms atļaujas saņemšanas Jums būs:

· jānodod pirkstu nospiedumi (tas jādara cilvēkiem no 6 gadu vecuma),
· jābūt gatavam, ka Jūs nofotografēs.
 
Apliecība tiek izgatavota 10 dienu laikā un par to jāmaksā valsts nodeva 15 EUR apmērā. Gadījumā, ja apliecību vēlaties saņemt ātrāk, to var sagatavot 2 dienu laikā, tomēr tad arī valsts nodevas apmērs ir lielāks - 30 EUR. Latvijas teritorijā šo apliecību varēsiet izmantot kā personu apliecinošu dokumentu.
 
Ir svarīgi atcerēties par uzturēšanās atļaujas reģistrēšanu jeb pagarināšanu - kad personai ir piešķirta termiņuzturēšanās atļauja, dokumenti tās reģistrēšanai jāiesniedz 30-90 dienas līdz uzturēšanas atļaujas reģistrēšanas termiņa beigām. Ja termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņš ir ilgāks par 1 gadu, šī atļauja ir jāreģistrē katru gadu. Lai veiktu reģistrāciju, būs jāuzrāda pase un dokuments, kas apliecina derīgas veselības apdrošināšanas polises esamību.
 
Lēmums par uzturēšanas atļaujas reģistrēšanu tiek pieņemts 30 dienu laikā. Valsts nodeva, kas jāmaksā par uzturēšanās atļaujas reģistrēšanu:

· 30 dienu laikā – 45 EUR;
· 10 darbdienu laikā – 90 EUR;
· 5 darbdienu laikā – 180 EUR.

Valsts nodeva, kas jāmaksā par termiņuzturēšanās atļaujas, kas izsniegta saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 28., 29. vai 30. punktu, reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu ārzemniekam un viņa ģimenes locekļiem:

30 dienu laikā – 70 EUR;

10 darbdienu laikā – 140 EUR;

5darbdienu laikā – 210 EUR.

Valsts nodeva, kas jāmaksā par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas reģistrēšanu:

30 dienu laikā – 35 EUR;

10 darbdienu laikā – 90 EUR;

5 darbdienu laikā – 140 EUR.

Visiem ir noteikts pienākums 3 darba dienu laikā rakstveidā informēt PMLP par visām izmaiņām uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai sniegtajās ziņās. Arī gadījumā, ja tiek mainīta pase vai pagarināts tās derīguma termiņš, nepieciešams informēt PMLP – jaunā pase jāiesniedz 30 darba dienu laikā pēc izmaiņām, un tā būs pamats jaunas uzturēšanās atļaujas izsniegšanai. Par jaunas uzturēšanās atļaujas saņemšanu jāmaksā valsts nodeva 15 EUR apmērā.
 
Bērnam līdz 16 gadu vecumam nav jāmaksā valsts nodeva par uzturēšanās atļaujas maiņu gadījumā, ja ir mainīta pase vai ir pagarināts tās derīguma termiņš (ja vien tas nav jādara paātrinātā kārtībā). Konkrētais izņēmums neattiecas uz bērniem, kas brauc pie termiņuzturēšanās atļauju saņēmušas personas. 

Turklāt arī bērnam jāmaksā valsts nodeva gadījumā, ja uzturēšanās atļauja ir nozaudēta vai sabojāta, vai mainījušies tajā iekļautie dati – jaunas uzturēšanās atļaujas saņemšana izmaksās 15 EUR.

IEMESLI ATTEIKUMAM

Uzturēšanās atļauju var atteikties izsniegt vai reģistrēt daudzu iemeslu dēļ, tai skaitā:

· Ja ārzemnieks strādā bez darba atļaujas vai pēdējā gada laikā strādājis bez darba atļaujas;
· Ja ārzemnieks iesniedz nepatiesu informāciju,
· Ja ārzemniekam nav nepieciešamie finanšu līdzekļi sevis uzturēšanai,
· Ja ārzemnieks noslēdzis fiktīvas laulības,
· Ja ārzemnieks ieguvis Latvijas pilsonību;
· Ja 6 mēnešu laikā no atļaujai noteiktās reģistrēšanas dienas nav iesniegti dokumenti uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai;
· Ja ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijā;
· Ja konstatēts, ka ārzemnieks, uzturoties Latvijā, ir izdarījis administratīvo pārkāpumu un normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav samaksājis uzlikto naudas sodu (piemēram, par braukšanu ar velosipēdu dzērumā), uzturēšanās atļauju izsniedz tikai pēc attiecīgā soda samaksas, izņemot gadījumu, kad administratīvā akta darbība ir apturēta vai tiesas nolēmums par naudas soda samaksu nav stājies spēkā.
 
Izsmeļoša informācija par dažādiem iemesliem pieejama PMLP mājaslapā.

EIROPAS SAVIENĪBAS ZILĀ KARTE

Lai Latvijas darba tirgum piesaistītu augsti kvalificētus darbiniekus no ārzemēm, Latvijā arī tiek izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas - Eiropas Savienības zilās kartes. Termiņuzturēšanās atļauja tiek izsniegta uz laiku līdz 5 gadiem.
 
Lai varētu saņemt termiņuzturēšanas atļauju kā zilās kartes turētājam, Jums jābūt:

- augstai kvalifikācijai - augstākajai izglītībai (vismaz 3 gadu studijas specialitātē vai nozarē, kas norādīta darba līgumā);

- nodarbinātam darba devēja vadībā - Jūs esat tiesīgs strādāt tikai pie tā darba devēja, kurš Jūs ir ielūdzis strādāt Latvijā;

- darba samaksas apjoms nevar būt mazāks par Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai iepriekšējā gadā, piemērojot koeficientu 1,5 (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju);

- darba samaksas apjoms nevar būt mazāks par Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai iepriekšējā gadā, piemērojot koeficientu 1,2 (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju), ja uzturēšanās atļauju pieprasa ārzemnieks, kurš vēlas saņemt Eiropas Savienības zilo karti un kurš tiks nodarbināts specialitātē (profesijā), ko Ministru kabinets iekļāvis to specialitāšu (profesiju) sarakstā, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu.

PMLP pēc visu Eiropas Savienības zilās kartes pieprasīšanai vai reģistrēšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas tos izskata un atbildi sniedz 10 darbdienu laikā.

Valsts nodeva, kas jāmaksā par Eiropas Savienības zilās kartes pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu:

10 darbdienu laikā – 100 EUR;

5 darbdienu laikā – 200 EUR.

Kopumā Jums jāievēro tādas pat prasības kā nodarbinātajiem - gan attiecībā uz dokumentiem, kas jāiesniedz, gan attiecībā uz izsaukumu, kas jāsaņem. Tomēr zilās kartes iegūšana paredz arī vairākas priekšrocības:

· Ja termiņuzturēšanās atļauja tiek pieprasīta uz laiku, kas nepārsniedz 1 gadu, zilās kartes turētājiem to izsniedz uz laiku, kas par 3 mēnešiem pārsniedz darba līguma termiņu. Tas nozīmē, ka zilās kartes turētājiem ir draudzīgāki noteikumi darba zaudēšanas gadījumā – ja bezdarba periods nepārsniedz 3 secīgus mēnešus, zilā karte netiek anulēta un cilvēks uz laiku līdz 3 mēnešiem var saņemt bezdarbnieku pabalstu.
· Zilās kartes turētājs drīkst strādāt tikai pie darba devēja, kas viņu ielūdza uz Latviju, bet zilās kartes turētāja laulātais var strādāt pie jebkura darba devēja Latvijā. Viņam nav jāsaņem atsevišķa darba atļauja, lai to darītu.
· Gadījumā, ja zilās kartes turētājs vēlas iegūt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijā, viņš var būt prom no Latvijas ievērojami ilgāku laika periodu kā citas personas, kas saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju. Zilās kartes turētājam prombūtne no Eiropas Savienības nevar būt ilgāka par 12 secīgiem mēnešiem vai kopā 5 gadu laikā nevar pārsniegt 18 mēnešus (salīdzinājumam – citas personas nevar būt prom ilgāk par 6 secīgiem mēnešiem vai ne vairāk kā 10 mēnešiem 5 gadu laikā). Prombūtne ir attaisnojama, ja cilvēks veic saimnieciskas darbības darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusā, pilda brīvprātīgo dienestu vai studē savā izcelsmes valstī.

Vienlaikus jāņem vērā, ka:

· zilās kartes turētājiem jāpaziņo Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldē par darba zaudēšanu – nepaziņošana var novest pie zilās kartes anulēšanas.
· ja zilās kartes derīguma laikā darbs tiek zaudēts atkārtoti, tā tiek anulēta un tiek zaudētas tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu.
 
Ja Jums ir derīga Latvijā izsniegta zilā karte un Jūs vēlaties mainīt darba devēju, gan Jums, gan Jūsu ģimenes locekļiem ir tiesības uzturēties Latvijā līdz tiek pieņemts lēmums par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu vai atteikums to piešķirt. Šīs tiesības Jums un Jūsu ģimenei ir arī tad, ja Jums ir derīga citā Eiropas Savienības valstī izsniegta zilā karte un Jūs esat iesniedzis dokumentus zilās kartes saņemšanai Latvijā.
 
Termiņuzturēšanās atļauja, ko piešķir zilās kartes turētājiem, vizuāli neatšķiras no citām termiņuzturēšanās atļaujām. Tikai sadaļā pie piezīmēm tiek norādīts „ES zilā karte”.

NATURALIZĀCIJA

Tiesības naturalizēties un iegūt Latvijas pilsonību ir ikvienam cilvēkam, kurš ir:

• Vismaz 15 gadu vecumā,
• Pastāvīgi dzīvojis Latvijā vismaz 5 gadus ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju, skaitot no dienas, kad uzturēšanās atļauja iegūta.
• Nokārtojis naturalizācijas – valodas, konstitūcijas, vēstures un himnas zināšanu – pārbaudījumus,
• Spējīgs apliecināt savu vai savu apgādnieku legālos ienākumu avotus,
• Gatavs atteikties no savas valsts pilsonības.  

Latvijas pilsonību nepiešķir personām, kuras:

• ir kādas ārvalsts valsts varas, pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas,
• ir vērsušās pret Latvijas neatkarību, paudušas totalitārisma idejas vai mudinājušas uz rasu naidu un citiem būtiskiem pārkāpumiem, kas konstatēti ar tiesas spriedumu,
• dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā vai policijā,
• ir bijušas PSRS Valsts drošības komitejas vai kādas citas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai citu speciālo dienestu darbinieki, informatori, aģenti,
• Latvijā vai kādā citā valstī ir bijušas kriminālsodītas par tāda nozieguma izdarīšanu, kurš ir noziegums arī Latvijā.

Izsmeļošs saraksts par iemesliem, kuru dēļ personai nepiešķir Latvijas pilsonību, pieejams Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā.

Lai naturalizētos, Jums būs nepieciešams:

• iesniegt naturalizācijas pieteikumu jebkurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā un dokumentu, kas apliecina Jūsu vai Jūsu apgādnieka legālos ienākumu avotus. Naturalizācijas pieteikuma paraugs pieejams šeit (WORD dokuments „Naturalizacijas iesnieguma veidlapa”).
• samaksāt valsts nodevu 28.46 EUR apmērā, ko var samaksāt jebkurā kredītiestādē vai ar bankas norēķinu karti uz vietas Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldes nodaļā.
• nokārtot naturalizācijas eksāmenus. Valodas eksāmenā tiek pārbaudītas klausīšanās, lasīšanas un rakstīšanas prasmes. Konstitūcijas, vēstures un himnas zināšanu pārbaudes notiek gan rakstiski, gan mutiski. Katru pārbaudi pretendents drīkst kārtot 3 reizes (atkārtoti kārtojot tikai to daļu, kura netika nokārtota iepriekšējā reizē), pēc tam ir jāiesniedz jauns iesniegums. Latviešu valodas prasmes pārbaudi atkārtoti drīkst kārtot ne ātrāk kā pēc 3 mēnešiem, bet Satversmes, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi - ne ātrāk kā pēc 1 mēneša.
• parakstīt lojalitātes solījumu Latvijai.
• iesniegt paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības vai pilsonības zaudēšanu apliecinošs dokuments, jo Latvijā nav pieļauta dubultpilsonība. Šis punkts jāizpilda pēc tam, kad cilvēks oficiāli saņēmis apstiprinājumu, ka citu šķēršļu Latvijas pilsonības iegūšanai nav. Saskaņā ar 2013.gada maijā pieņemtajiem Pilsonības likuma grozījumiem, dubultpilsonība būs pieļaujama Eiropas Savienības, NATO un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu, kā arī Jaunzēlandes, Brazīlijas un Austrālijas pilsoņiem, kā arī to valstu pilsoņiem, ar kurām Latvija noslēgusi divpusējus līgumus par dubultpilsonības pieļaušanu. 

Kopā ar vecākiem naturalizēties var arī bērni (arī adoptētie un ārlaulības) līdz 15 gadu vecumam, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā. Lai pilsonību šādā kārtībā varētu iegūt arī bērni, vecākiem jāiesniedz bērna dzimšanas apliecība un bērna fotogrāfija, ja bērns sasniedzis 14 gadu vecumu.
 
Pilsonības likumā noteikts, ka naturalizējoties Latvijas pilsonību var iegūt gada laikā. Pēc Latvijas pilsonības piešķiršanas iepriekšējā pase kļūst nederīga un ar to nav iespējams šķērsot Latvijas robežu.
 
Ar naturalizācijas pārbaužu paraugiem Jūs varat iepazīties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes organizētajās informācijas dienās, kas tiek izsludinātas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājas lapā un filiālēs.
 
Valsts institūcijas un nevalstiskās organizācijas neregulāri organizē bezmaksas latviešu valodas, vēstures un konstitūcijas apgūšanas kursus, lai palīdzētu pretendentiem sagatavoties naturalizācijas pārbaudēm. Lai iegūtu informāciju par šīm iespējām, regulāri iesakām apmeklēt atbildīgo institūciju, kā arī nevalstisko organizāciju mājaslapas. 
 
Informācija par naturalizācijas kārtību, valsts nodevas apmaksu un citiem ar naturalizāciju saistītiem jautājumiem pieejama PMLP mājas lapā.